Lai varētu uzsākt Latvijas un Lietuvas valsts prezidenta pilnvaru un funkciju analīzi, bija jāizpēta likumīgais ceļš kā prezidents iegūst savas pilnvaras, un tās ir valsts prezidenta vēlēšanas. Valsts prezidenta vēlēšanas atspoguļo attiecīgo pastāvošo politisko iekārtu valstī, un caur vēlēšanām prezidents iegūts sev deleģētās pilnvaras un funkcijas. Ļoti interesanti, ka Latvijā un Lietuvā tiek atspoguļoti divi dažādi prezidenta ievēlēšanas modeļi. Proti, Latvijā prezidentu ievēl Saeima, Lietuvā to dara tauta. Neskatoties uz to, ka abās valstī pastāv dažādi prezidenta ievēlēšanas modelis, var atrast daudz kopīgas un, protams, arī atšķirīgas iezīmes.
Galvenie avoti uz kuriem balstījos veicot Latvijas un Lietuvas valstu prezidentu pilnvaru salīdzinājumu bija šo valstu Konstitūcijas, jo valsts prezidentam viņa pilnvaras tiek piešķirtas tieši no konstitūcijas. Varbūt var likties, ka prezidenti savas pilnvaras saņem attiecīgi no tās institūcijas, kas tos ir ievēlējusi, bet tas būtu ļoti maldīgs uzskats. Parlamenta vēlēts prezidents nesaņem nekādas pilnvaras no parlamenta, tautas vēlēts prezidents nesaņem nekādas pilnvaras no tautas. Valsts prezidentam viņa pilnvaras tiek piešķirtas no konstitūcijas: kā vēlēšanu sapulce, tā arī parlaments, ievēlot valsts prezidentu, izpilda tikai no konstitūcijas šiem orgāniem uzliktu funkciju, un arī attiecības starp parlamentu un viņa ievēlēto prezidentu ir noregulētas tanī pašā konstitūcijā
Skaitliski Latvijas prezidentam ir vislielākais pilnvaru īpatsvars, pati Latvijas Republikas Satversme nav īpaši “daiļrunīga” attiecībā uz šīm pilnvarām. Satversmē ļoti “sausi” pasniegtas prezidenta pilnvaras un funkcijas. Lietuvas konstitūcijā vērojams daudz detalizētāks prezidenta pilnvaru un funkciju izklāsts. Lietuvas konstitūcija ir pietiekami detalizēta attiecībā uz prezidenta pilnvarām un funkcijām. Šo parādību varētu izskaidrot ar to, ka Lietuvas konstitūcija ir daudz “jaunāka” par Latvijas Satversmi, kā arī pieredzējušas vairākas pārmaiņas un labojumus savā vēsturē. Pēc neatkarības atgūšanas Latvija atstāja 1922.gadā pieņemto Satversmi, savukārt Lietuva apstiprināja jaunu konstitūcijas 1992.gada 25.oktobrī.
Kursa darbā uzskaitītās valsts prezidentu funkciju realizācija, neapšaubāmi, ir ļoti atkarīga no prezidenta personības un viņa iniciatīvas, personiskās izglītības un citiem cilvēcīgiem apstākļiem, kas šajā kursa darbā netika aplūkoti. Mana kursa darba mērķis bija salīdzināt Latvijas un Lietuvas prezidentu pilnvaras un funkcijas, balstoties uz abu valstu Konstitūcijām.…
