SECINĀJUMI
1. Gan Latvija, gan Luksemburga ir Eiropas Savienības dalībvalstis ar unitāru nodokļu sistēmu. Salīdzinot ar Latviju, Luksemburgas nodokļu slogs ir daudz lielāks un pati nodokļu sistēma – sarežģītāka, taču arī dzīves līmenis nenoliedzami ir daudz augstāks. Savukārt starp „vecajām” ES dalībvalstīm Luksemburgas nodokļu slogs ir viens no viszemākajiem. Jāņem vērā, ka Latvijā iekasēto nodokļu apjomu būtiski ietekmē „ēnu ekonomika”, īpaši pēdējos gados finanšu krīzes ietekmē.
2. Latvijā ir fiksēta UIN likme – 15%, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem Eiropas Savienībā, un darbojas kā pievilcīgs faktors ārvalstu investīciju piesaistei. Savukārt Luksemburgas UIN likme ienākumiem līdz 15.000,- EUR ir 20%, pārējos gadījumos – 21%. Plus, papildus UIN pamatlikmei, tiek iekasēts arī tā saucamais „solidaritātes” nodoklis 4% apmērā, kurš tiek novirzīts valsts bezdarba fondā. Neskatoties uz to, ka Luksemburgas UIN likme ir daudz augstāka, valsts uzņēmējdarbība ir daudz attīstītāka un veiksmīgāka nekā Latvijā . Luksemburgas nodokļu politika paredz arī daudz vairāk atbrīvojumus, nekā tas ir Latvijā – kas, neapšaubāmi, veicina uzņēmējdarbību. Šī brīža ekonomikas apstākļos Latvijas valdībai noteikti nevajadzētu celt UIN likmi, lai nevairotu „ēnu ekonomiku” un nebremzētu uzņēmējdarbību, savukārt no Luksemburgas pieredzes varētu pārņemt atvieglojumu piemērošanu, īpaši lauksaimniecības uzņēmumiem. Nākotnē vērtējama varētu būt arī līdzīga „solidaritātes” nodokļa ieviešana, tiesa, varbūt ne tik lielā apmērā.
3. Luksemburgā, atšķirībā no Latvijas, ir ieviesta progresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa sistēma. Ja Latvijā ir fiksēta likme 25% apmērā, tad Luksemburgas IIN sistēma ir daudz pārdomātāka un komplicētāka nekā Latvijā. Nodokļu maksātāji tiek iedalīti 3 grupās atkarībā no tā, vai viņi ir precējušies, kļuvuši par atraitņiem vai saņem nodokļu atvieglojumus par viņu apgādībā esošiem bērniem, un nodokļu likmes ir iedalītas 17 dažādās kategorijās no 0% līdz 38%. Likmju piemērošana ir atkarīga no grupas, kurā nodokļu maksātājs ir pieskaitāms, kā arī ienākumu apjoma. Papildus, tāpat kā uzņēmumiem, tiek piemērots arī „solidaritātes” nodoklis 2.5% apmērā bezdarba fondam. Lai gan maksimālā nodokļu likme ir ļoti augsta, ja salīdzina ar Latviju, tomēr progresīvā sistēma ar rūpīgi izstrādātu 17-pakāpju skalu ir godīga pret valsts iedzīvotājiem, īpaši tiem, kuru ienākumu līmenis nav vērtējams kā augsts. Latvijā, kur ir salīdzinoši neliels iedzīvotāju skaits ar lieliem ienākumiem, bet liels skaits – ar zemiem, ikvienas izmaiņas nodokļu politikā vissmagāk ietekmē tieši zemo ienākumu ģimenes. Progresīvā nodokļa ieviešana, par ko jau sen tiek diskutēts, palīdzētu samazināt nodokļu slogu, samazināt „aplokšņu algas”, kā arī veicinātu vidusslāņa veidošanos, taču ir rūpīgi jāstrādā pie likmju un kategoriju izstrādes.
…
