Mūsdienās arvien vairāk cilvēku sāk novērtēt un rēķinās ar citu zemju raksturīgajām tradīcijām, paražām un noteikumiem, jo tiek saprasts, ka tas ne tikai atvieglo saskarsmi ar citu zemju pārstāvjiem, bet arī parāda personu kā elastīgu, zinošu un adaptīvu cilvēku.
Pētot Latvijas un Vācijas etiķeti, atklājās ne tikai atšķirīgais, bet iezīmējās arī daudz kopēja. Daudzās līdzības tiek skaidrotas ar vēsturisko „kopdzīvi” iepriekšējos gadsimtos. Ineteresanti ir tas, ka daudzi latvieši apgalvo, ka viņu senči esot vācieši; tiešām, vācu baroni, kas cēlušies no viduslaiku Teitoņu ordeņa bruņiniekiem, Latvijā valdīja gadsimtiem ilgi. Bez tam, arī galvenā reliģija ir vāciskais luterānisms.
Tomēr, pētot jebkuras tautas vai valsts etiķeti un cenšoties tajās vilkt kopības paralēles vai gluži pretēji - atšķirības, jāatceras, ka ikkatrs cilvēks ir atškirīgs, tādēļ tādu absolūtu apgalvojumu par līdzībām vai atšķirībām nav, var tikai izšķirt atsevišķas nianses vai detaļas.
Visās pētītajās literatūrās ir minēts, ka vācieši augstu vērtē precizitāti un ka Vācija ir viena no monohroniskākajām valstīm pasaulē, toties Latvijas iedzīvotājiem attieksme pret laiku ir polihroniska. Ja Vācijā pedantiski tiek ievērots plāns, dienas kārtība, tad Latvijā ikdienas dzīves nenoteikto un mainīgo prasību dēļ laiks ir elastīgs.
Jāpiemin, ka vācieši, pieturoties pie savas dienas kārtības, līdz minimumam samazina iespēju kaut ko atcelt vai pārcelt uz vēlāku laiku, savukārt Latvijā jābūt gataviem gaidīt, jo gala termiņi un lēmumu izpilde bieži tiek pārcelti uz vēlāku laiku vai ievelkas uz daudz ilgāku laiku nekā paredzēts; vāciešiem šāda kavēšanās (sevišķi jau biznesa darījumos) nav pieņemama, ņemot vērā to, ka visi pasākumi un tikšanās tiek plānotas savlaicīgi.…