Valsts sektoram ir sviras, ar kuram tā var nodrošināt stabilu valsts ekonomiku: nodokļi un valsts izdevumi; kopumā to sauc par fiskālo politiku. Fiskālā politika ir valsts ekonomikas politikas sastāvdaļa, valsts ekonomiskās lomas politiskā izpausme finansu jomā. Valsts nevar pilnībā pārvaldīt un kontrolēt ienākumus no nodokļiem un izdevumus, ko lielā mērā iespaido ekonomikas stāvoklis. Tāpēc ir jāīsteno mērķtiecīgu pasākumu komplekss, kas nosaka valsts kases ieņēmumu un izdevumu plūsmas[8,152]. Tādējādi savas finansēšanas nodrošināšanai valstij jāizstrādā tāda nodokļu sistēma, kas, no vienas puses, kalpotu par pietiekami labu finansiālo avotu (nebūtu pārmērīgi vāja) un, no otras puses, nebremzētu jaunizveidotā privātā sektora darbību un nesamazinātu ierosmi attīstīt uzņēmējdarbību (nebūtu pārāk stingra). Šim nolūkam ir jāizstrādā attiecīga likumdošana, kā ari jāizveido attiecīgas iekasēšanas un uzraudzības institūcijas (Latvijā tas ir Valsts ieņēmumu dienests). Turklāt, ja valsts grib saglabāt esošās sociālās garantijas (izglītības, veselības aprūpes institūcijas), lai veicinātu tautas attīstību un uzplaukumu, tai jāizveido efektīva sociālā nodokļa iekasēšanas kārtība un sistēma…