Pirmais Latvijas prezidents–Jānis Čakste
Latviešu demokrātijas tēvs, viens no izcilākajiem Latvijas politiķiem – tā pirmo Latvijas Republikas prezidentu Jāni Čaksti vērtē vēsturnieki, literāti, mūsdienu valstsvīri. Ne velti Jāna Čakstes vārds minēts starp simts izcilākajiem pasaules politiskajiem darbiniekiem 1998. gadā izveidotāja Brīvības zālē Šveicē, Jungrafas kalna ledājā.
Viņa šūpulis kārts 1859. gada 14. spetembrī Jelgavas apriņķa Lielsesavas Čakstu mājās lauksaimnieka ģimenē. Pamatizglītību Jānis Čakste ieguva Annas elementārskolā Jelgavā, tad mācījās Jelgavas ģimnāzījā. 1882. gadā Čakste devās uz Maskavu, kur iestājās Maskavas universitātes Juridiskajā nodaļā. Tolaik sākās nākamā Latvijas prezidenta sabiedriskā darbība. Ar Jāņa Čakstes aktīvu līdzdalību nodibinājās Maskavas latviešu studentu biedrība, no kuras vēlāk izauga studentu biedrība „Austrums” un korporācija Fraternitas Moscoviensis.
1886. gadā Jāni Čaksti pieņēma Jaundibinātajā Kurzemes gurbeņa prokuratūrā par sekretāru. Tomēr šis birokrātiskais darbs viņam īsti negāja pie sirds, un Čakste pievērsās advokatūrai Jelgavā – Kurzemes guberņa centrā. 1887. gadā Čakste kļuva arī par Jelgavas latviešu biedrības priekšsēdētāju un kopš 1889. gada - par Kurzemē vislasītākā laikraksta „Tēvija” redaktoru.
Jānis Čakste 36 gadu vecumā jau bija pazīstams sabiedrisks darbinieks. Viņa vadībā un ar viņa finansiālo atbalstu Jelgavā 1895. gada 15.-16. Jūijā norisinājās IV vispārējie latviešu dziesmu svētki. Profesors Jāzeps Vītols vēlāk rakstīja, ka šie svētki izvērtās ne tikai par ievērojamu kūltūras dzīves notikumu, bet arī savā veidā politisku demonstrāciju, kas ļāva iepazīt Čaksti kā spējīgu organizātoru un aizrautīgu oratoru, „kurš prata pamudināt arī citus sekot viņa paraugam”.
…
