Latvijas vēstures procesa periodizācija (kritērijs - pasaules kari Latvijas teritorijā)

13.gs sākumā, kad Latvijas zemes sagrāba vācu feodāļi, Latviju apdzīvoja latgaļu, sēļu, zemgaļu un kuršu ciltis, kuras vēl nebija paspējušas izveidot vienotu valstisku organizāciju. Tās trūkums kļuva par cēloni Latviešu cilšu nespējai garākā gadu gaitā noturēties pret invāziju no rietumiem. Par to liecina gluži atšķirīgā Lietuvas vēsture – viduslaiku Lietuva, vēlāk dubultvalsts Lietuva – Polija bija Austrumeiropas visvarenākā valsts.
Vikingu laiki
Pirmos karus Latvijas ciltīm nācās piedzīvot jau 7.gs., kad sveņņi un dāņi pastiprināja savus centienus, lai nostiprinātos Baltijas jūras austrumu krastā. Ap 650.g. sveņņi un gotlandieši nodibināja koloniju pie Grobiņas, tagadējās Liepājas apkaimē. 852.g. dāņu flote Horeka vecākā Godfredsona vadībā uzbruka Kurzemei. Kaujā dāņi cieta smagu sakāvi un kurši iznīcināja pusi dāņu flotes. Sveņņu karalis sapulcināja lielu karaspēku un devās uz Kurzemi atriebt dāņu sakāvi. Kauja notika pie Apoles Dienvidkurzemē un ilga deviņas dienas. Kurši zaudēja kauju, tomēr sveņņiem neizdevās noturēties Kurzemē.…