Latvijas zivju barība

Ūdenskrātuvēs ir dažāds dziļums, atšķirīga ūdens temperatūra, tā caurredzamība, daudzveidīga augu un dzīvnieku valsts. Vidēji dziļos ezeros, mākslīgās ūdenskrātuvēs un upēs zemūdens augu izplatība nepārsniedz 3-4 m dziļumu. Ezeros ar sevišķi dzidru ūdeni augi sastopami pat 20-25 m dziļumā. Tas ir ļoti svarīgi, lai veidotos mikroorganismi—viena no galvenajām zivju barībām.
Tie ir divējādi—planktons un bentoss. Planktons ir sīko augu un dzīvnieku kopums, kuri peld ūdenī. Izšķir fitoplanktonu un zooplanktonu. Fitoplanktons ir sīkie augi, ar ko barojas ūdens dzīvnieciņi un zivis. Fitoplanktona pārstāvji ir zilaļģes, zaļaļģes, konjugātes, kramaļģes u.c. zooplanktonu veido dažādi sīki dzīvnieciņi—ūdens blusas, airkāji, virpuļotāji u.c.
Ne mazāk svarīga nozīme zivju barībā ir bentosam—ūdensbaseina dibena faunai. Ar bentosu barojas līņi, plauži u.c.…