Lauksaimniecība jau vēsturiski ir izveidojusies par vienu no svarīgākajām Latvijas tautsaimniecības nozarēm. Ar to arī izskaidrojams samērā lielais nodarbināto īpatsvars lauksaimniecības nozarē. Uz 2002. gadu Lauksaimniecībā strādāja 14,7 % no visiem nodarbinātajiem.
Lauksaimniecība ir cieši saistīta ar mežniecības nozari – vienu no lielākajām valsts eksporta nozarēm. Lauksaimniecībā izmantojamā zeme ir ap 40 %, meži- ap 45 % no kopējās valsts teritorijas. Saimniecību vidējais lielums ir 19,7 ha, savukārt lauksaimniecībā izmantojamā zeme ir vidēji 12,2 ha uz vienu saimniecību.
Nozīmīgākie lauksaimnieciskās ražošanas virzieni ir piensaimniecība, graudkopība, cūkkopība un liellopu audzēšana. Par to liecina arī lauksaimniecības gala produkcijas struktūra bāzes cenās: piens- 24 %, graudi- 18 %, cūkas- 13 %, liellopi- 7 %.
Lauksaimniecība ir viena no tautsaimniecības nozarēm, kas attīstās ar vien vairāk un ātrāk, tāpēc arī es izvēlējos rakstīt par lauksaimniecību.
2001. un 2002. gads lauksaimniecībai bija veiksmīgs, jo pēc iepriekšējo gadu ražošanas sašaurināšanās bija vērojams pieaugums, - vidēji pa 5 % gadā. Ražošanas apjomi palielinājās kā lopkopībā, tā augkopībā. Savukārt 2002. gadā, pēc provizoriskiem aprēķiniem, nozares ražošanas kopīgais apjoms varētu būt tuvs iepriekšējā gada līmenim, jo gads nebija labvēlīgs lopkopībai.
Lielās vasaras sausuma dēļ samazinājās piena izslaukums. Augustā un septembrī tā līmenis bija par 10 % mazāks nekā iepriekšējā gadā šajos mēnešos. Arī augkopībā sausuma dēļ dažām kultūrām bija ražošanas zudumi ( pēc iepriekšējā novērtējuma, dārzeņiem – par 40- 45 %, kartupeļiem- par 20 %).
Bez tā, ka samazinājās ražošanas apjomi lopkopībā, kopējos ienākumus 2002. gadā negatīvi ietekmēja arī strauju vidējo iepirkuma cenu samazināšanās lopkopības produkcijai ( cūkām 9 mēnešos aptuveni par 20 %, liellopiem- par 7 %).
Paredzams, ka 2002. gada kopīgie ienākumi no lauksaimnieciskās darbības, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, var būt par 5 % mazāki. Iepriekšējo sešu gadu laikā ienākumi no lauksaimnieciskās ražošanas samazinājās gandrīz par trešdaļu, izlaides fiziskajam apjomam krītot tikai par 6 procentiem.
Lauksaimniecībā( ieskaitot mežsaimniecību un medniecību) 2002. gadā bija nodarbināti 14,8 % no valstī nodarbinātajiem (ES valstīs vidēji 4,3 %, Igaunijā- 6,7 %, Lietuvā- 16 %), vienlaikus tās īpatsvars iekšzemes kopproduktā- 4,4 %, jeb trīsreiz mazāks, vienlaikus Igaunijā- līdzīgā proporcijā ar nodarbināto skaitu, Lietuvā- aptuveni 8 % jeb divreiz mazāks. Latvijā šie dati praktiski atspoguļo eksistējošo slēpto bezdarbu laukos. Pāri pār divām trešdaļām šajā nozarē nodarbināto strādā nepilnu darba laiku ( 2002. gada lauksaimniecības skaitīšanas dati).
Ražošanas efektivitātes kāpumu kavē saimniecību sadrumstalotība un zemais specializācijas līmenis. Pēc lauksaimniecības skaitīšanas datiem, 59,8 % no saimniecību skaita lauksaimniecības produkciju ražo tikai savām vajadzībām un 11,8 % lielāko daļu saražotās produkcijas pārdod. Pēc lauksaimniecības skaitīšanas datiem, visās apsekotajās lauksaimniecības saimniecībās vidēji ir 12,4 % ha lauksaimnieciski izmantojamās zemes. Tikai aptuveni 4 tūkst. saimniecībās jeb 3 % no 141 tūkst. saimniecību lauksaimnieciski izmantojamo zemju platības pārsniedz 50 hektārus.…
