Lauksaimniecība ir bijusi, ir un būs jebkuras valsts būtiska tautsaimniecības sastāvdaļa. Jau no seniem laikiem lauksaimniecības attīstība ir nodrošinājusi iedzīvotāju skaita pieaugumu. Palielinoties pārtikas resursiem, vēsturē notika demogrāfiskie sprādzieni (piem. neeolītiskā revolūcija). Vēlākā laika posmā lauksaimniecība nodrošināja ne tikai iztiku pašiem zemkopjiem, bet arī bija viņu ienākumu avots. Lauksaimniecības dominējošā loma atsevišķu valstu saimniecībā, galvenokārt Rietumeiropas, saglabājās līdz pat 19. gadsimta vidum, tas nozīmē, ka lielākā daļa valstu iedzīvotāji strādāja lauksaimniecības nozarē. Mūsdienās lauksaimniecības loma ir mainījusies, šajā nozarē strādājušo skaits ir ievērojami sarucis, tam par iemeslu var minēt plašāku jauno tehnoloģiju un zinātnes sasniegumu izmantošanu, kas ļauj samazināt strādājošo skaitu nozarē, nesamazinot saražotās produkcijas apjomus.
Darba autore uzskata, ka lauksaimniecība joprojām ir svarīga nozare Latvijas tautsaimniecībā, tāpēc izvirzīja pētnieciskā darba mērķi:
Raksturot lauksaimniecības attīstību no 1995 – 2004. gadam un aplūkot tās attīstības tendences.
Lai varētu izpildīt darba mērķi, tika izvirzīti sekojoši uzdevumi:
analizēt Latvijas lauksaimniecības nozares statistiskos rādītājus laika posmā no 1995. – 2004.gadam;
aplūkot lauksaimniecības nozīmi Latvijas tautsaimniecībā;
izpētīt valsts lauksaimniecības politiku un tās ietekmi uz nozares attīstību.
Lai veiktu šo pētniecisko darbu autore izmantoja gan Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas ziņojumus par Latvijas tautsaimniecības attīstību, kā arī citu statistikas materiālus, gan interneta pakalpojumus - Centrālās Statistikas biroja un Zemkopības ministrijas, Vides ministrijas, Finanšu ministrijas mājaslapas.
Sākotnēji autore iepazinās ar informācijas teorētisko pusi, lai noskaidrotu, kas ir lauksaimniecība un tās pamatiezīmes, kā arī ar statistisko datu materiālu, lai izpētītu situāciju Latvijas lauksaimniecībā un tās izmaiņām laika posmā no 1995 – 2004. gadam.…