Sākot no 2004. gada Lietuvas lauksaimniecības nozarē tika nodarbināti apmēram 227000 cilvēku. Lauksaimniecības ienākumi sastādīja aptuveni 6% no IKP , un aizņema aptuveni 35000 km2, no kuriem aptuveni 9000 km2 ir pamesti. 2001. gadā galvenā kultūra bija kartupelis (1054000 tonnas), mieži (776200 tonnas), kvieši (1076300 tonnas), rudzi (231100 tonnas), pākšaugi (52200 tonnas) un rapšu sēklas (64800 tonnas). 46% no Lietuvas sauszemes teritorijām bija veltītas kultūru audzēšanai un ganībām.
Ar Lietuvas pievienošanu Eiropas Savienībai 2004. gadā valsts lauksaimniecībā sākās jauna ēra. ES cenšas sasniegt ļoti augstas pārtikas drošības un tīrību. 1999.gadā Lietuvas Seima pieņēma likumu par izstrādājumu drošību, un 2000.gadā tā pieņēma likumu par pārtiku. Lauksaimniecības tirgus reforma ir veikta, pamatojoties uz šiem diviem likumiem.
Saskaņā ar 2006. gada ziņojumu, bioloģiskā lauksaimniecība Lietuvā strauji paplašinās, un var veidot līdz pat 15 procentiem no saimniecības zonas līdz 2015. gadam. 2005. gadā Lietuvā aptuveni 1807 saimniecību bija sertificētas kā bioloģiskas, ar vidējo lielumu 0,39 km2. 2004.gadā organiski sertificētas zemes platība sastādīja 430 km2, līdz 2005. gadam bioloģisko saimniecību platība pieauga līdz 703,89 km2 un sastādīja 1,5 procentu no kopējās saimniecību platības.
Vidējais Lietuvas bioloģiskās saimniecības lielums, 0,39 km2, ir aptuveni četras reizes lielāks par vidējo parasto saimniecību. Lielākā bioloģiskās saimniecības ir 7 km2. 2005. gadā zāļaugu un pākšaugu kultūras veidoja 61% no kopējās bioloģiskās lauksaimniecības, kam seko daudzgadīgi zāļaugi, kas veidoja 26% no kopējās bioloģiskās lauksaimniecības. Visbūtiskākais palielinājums bioloģiskajā lauksaimniecībā bija ogu ražošanā. Finansiālais atbalsts bioloģiskajai lauksaimniecībai piedāvā ES.
…