Latviešu saknes un avoti slēpjas lauku vidē un dzīves veidā. Tieši vietējā inteļiģence laukos bijusi tā, kas veidojusi latvisko ainavu un latvisko seju. Un mēs nedrīkstam to pazaudēt.
Mūsdienu dzīves apstākļos ieverama kompjuterizācijas tendence un telekomunikāciju tīklu lomas straujā palielināšanās visās darbības sfērās. Cilvēks riskē pazaudēt savu individualitāti. Kā to saglabāt? Kā realizēt sevi?
Daudzi cilvēki realizē sevi saskarsmē ar dabu, daba viņiem ir dzīves enerģijas avots. Un tomēr pašrealizācijas galvenā pazīme ir darbs. Tikai darba procesā rodas vērtības gan materiālās, gan arī gariģās. Daba, darbs dod cilvēkam pašrealizācijas iespēju, kas ir ļoti svarīgs katram cilvēkam.
Šajā kursa darbā ir pārādīts, kā saimniekošanā cilvēks var realizēt sevi. Veicot uzņēmējdarbību laukos, saimniekam ir iespēja parādīt savas zināšanas, iemaņas, pielietot savas dzīves pieredzi, kā arī nepārtraukti bagātināt to. Zeme tā ir viena interesanta lieta. Gada laikā var izplānot, izdarīt un redzēt rezultātus.
Tas ir plašu un dziļu pētījumu objekts. Šajā darbā ir aprakstīti ne tikai saimniekošanas grāmatvedības jautājumi, bet arī lauksaimniecīskās zinātnes pamatjautājumi. Šis darbs pierāda, ka saimniekošana ir savā ziņā takants, jo ir ne tikai jāzina zemi, bet ir jāprot arī šo zemi mīlēt.
“Lauksaimniecības uzņēmuma ražošanas plāns un attīstības iespējas” ir zemnieku saimniecības attīstīšanas process, kas šajā darbā aplūkots viena gada periodā. Izejvielu iepirkuma cenas, kā arī produkcijas realizācijas cenas atbilst 2005.gada faktiskajām. Izsējas normas uz augkopības produkciju atbilst demonstrējamās saimniecības normatīviem Latvijas teritorijā.
Visas lauksaimniecības nozares Latvijā nosacīti mēs varam iedalīt divās grupās:
- lauksaimniecības nozares, kas pašlaik tikai attīstās;
lauksaimniecības nozares, kas jau ir diezgan attīstītas un pašlaik pilnveidojas.
Tas ir nepartraukts process, bet gan pirmai, tā arī otrai grupai ir raksturīgas dažādas ekonomiskas problēmas.Tas ir dabiski, jo problēmas situācija ir progresa pirmais pakāpiens. Šīs galvenās augkopības nozares problēmas ir sekojošas :
Pārtikas ražošanas problēma, tas ir minerālvielu satura saglabāšana augļos un
dārzeņos. Ir nepieciešama efektīvā tehnoloģija, tehnika, kas atbilst visām augļu un dārzeņu saglabāšanas prasībām.
Saimniecībā audzējamo kultūru izvēles problēma – saimniekam ir jāzina sakarības
starp audzējamo kultūru ražību un svarīgākajām augšņu īpašībām, pirmkārt, nemaināmajām īpašībām, (augšņu veids, tips, mehāniskais sastāvs, cilmiezis, karbonātu dziļums, akmeņainība). Saimniekam jāvāc arī informācija par kultūraugu ražības likumsakarībām ar grūti maināmajām augšņu īpašībām (trūdvielu saturs, aramkārtas dziļums, trūdvielu daudzums aramkārtā, iekultivētības līmenis u.c.). Šī informācija meklējama zinātniskās publikācijās, rokasgrāmatās, lauksaimniecības leksikonos, enciklopēdijās, profesionālajā periodikā, to var sniegt arī konsultātīvie dienesti. Pagaidām informācijas vākšanai jāpatērē daudz darba un laika. Šīs problēmas risinājums ir vienotās datu bāzes izveidošana, datora intensīvāka izmantošana.
Organisko vielu vielu (trūdvielu) problēma – trūdvielu saturs mūsu tīrumu augsnēs
pārsvarā ir nepietiekams. Pusei no minerālaugšņu platības trūdvielu saturs ir zemāks par 2%. Tas mazina mūsu lauku saimniecību ienesību un konkurētspēju. Kā risinājums ir augšņu bagātināšana ar organiskām vielām. To var panākt :
- visas augu masas, kas paliek pēc ražas novākšanas, atgriešana atpakaļ augsnē, iestrādājot tajā kūtsmēslus vai augu pārpalikumus;
- plaši izmantot zaļmēslojuma atraudzīgas kultūras pēcpļaujas sējā, kā arī lielmasas kultūras speciāliiestrādei augsnē.
- audzējamo kultūru izvēle augsekās, jo katra kultūra atstāj augsnē citādu daudzumu organiskās masas.
Kultūraugu ražības stabilitātes problēma – dažādu subjektīvo un dabas faktoru
ietekmē ražības stabilitāte audzējamām kultūrām ir atšķirīga. Lai nodrošinātu ražības stabilitāti, saimnieks var :
- mazināt ražības svārstības visām saimniecībā audzējamām kultūrām ar tehnoloģiskiem, agrotehniskiem, un organizatoriskiem paņēmieniem.
pilnīgāk izmantot tās kultūras, kuras devušas stabilākās ražas.
Minerālmēslu racionālās izmantošanas problēma – tā ir ekonomiski sevišķi nozīmīga
problēma sakarā ar minerālmēslu dārdzību. Lauku uzņēmējiem sevišķi svarīgi zināt un ievērot, ka mūsu augsnēs pārsvarā ir zems augiem izmantojamā fosfora saturs. Tas nozīmē, ka, nelietojot fosfora mēslus, pazemināsies visu pārējo resursu efekts un visas saimniekošanas ienesība. Ir svarīgi saimniecībā ieviest racionālo zemkopības sistēmu un nodrošināt, lai visi lauku darbi tiek izpildīti kārtīgi un savlaicīgi.…
