7.Secinājumi
Zemgale jau no laika gala tiek uzskatīta par Latvijas maizes klēti, kur ļoti spēcīgi attīstīta ir lauksaimnieciskā ražošana, arī dabiskais klimats un augsne šeit ir ļoti labvēlīgi, bezdarbības līmenis ir mērēns salīdzinājujmā ar citiem reģioniem.
Analizējot lauku attīstības tendences un īstenotās politikas ietekmi uz attīstības procesa pozitīvu virzību gan Zemgalē gan arī citos Latvijas reģionos, ir jāsecina, ka problēmas laukos saasinās un kopējās situācijas novērtējums liecina par iespējamu lauku teritorijas ekonomiskās atpalicības pastiprināšanos, lauku iedzīvotāju labklājības līmeņa pazemināšanos un ienākumu disproporciju palielināšanos starp pilsētām un laukiem.
Valstī īstenotā lauku attīstības politika nespēj risināt problēmas, tam pamatā ir gan nepietiekamais atvēlētais finansu apjoms, gan politikas mērķtiecības trūkums jeb tās haotiskums, gan politikas īstenošanai izveidotā mehānisma nekompetence.
Lauku iedzīvotāju labklājības līmenis valstī ir ļoti zems, izņemot valsts centrālo daļu, kur iedzīvotāju labklājību ietekmē galvaspilsētas saimnieciskā darbība. (Saktiņa D., u.c.,2001:84)
Lauku rajonu attīstībai ir svarīga loma mūsdienīgas informācijas un attīstītas tehnoloģijas pasaulē. Ir svarīgi samazināt atšķirības, kuras joprojām vēl raksturīgas dzīvei pilsētās un lauku ciematos. Būtiski ir apzināties neskartas vides, tradicionālo kultūras vērtību saglabāšanas nozīmi.(Lauku attīstības rokasgrāmata:114)
Kopumā situācija laukos liecina par to, ka šī teritorija joprojām nav izveidojusies par pievilcīgu dzīves telpu tās iedzīvotājiem. Lauku ekonomika vēl joprojām ir atkarīga no lauksaimniecības kā galvenā nodarbinātības un ienākumu avota.
Pēdējo gadu laikā ir palielinājusies plaisa starp lauku un pilsētu iedzīvotāju labklājības līmeņiem. Lauku iedzīvotāju ienākumi pastāvīgi ir samazinājušies, turpretim pilsētās - palielinājušies. Pie tam, laukos ir salīdzinoši augsts bezdarba līmenis, ievērojams neapmaksāto ģimenes locekļu īpatsvars, kā arī nepilnu darba dienu strādājošo īpatsvars nodarbinātībā, salīdzinot ar pilsētām.
Reģionālās attīstības, tajā skaitā lauku attīstības problemātika ir valstiski atzīta un tās risināšanai ir sperti dažādi soļi, piemēram, uzsākta Īpaši atbalstāmo reģionu programma, izstrādāta un Saeimā akceptēta Lauku attīstības programma, īstenots Pasaules Bankas Latvijas lauku attīstības projekts, sagatavots pamats SAPARD uzsākšanai Latvijā, kā arī izstrādāta virkne stratēģisku dokumentu, kas teorētiski ir vērsti uz minēto problēmu risināšanu. (Saktiņa D., u.c.,2001:28-30)
Visbūtiskākie lauku attīstības šķēršļi ir :
• ļoti mazs iedzīvotāju blīvums un lielie attālumi starp saimniecībām, kuras dažos rajonos ir tālu no ciematiem;
• ierobežotas nodarbinātības iespējas laukos;
• vāja infrastruktūras attīstība;
• savu ciematu un apdzīvojamo vietu attīstības vajadzību neapzināšanās, problēmu atrisinājuma gaidīšana no ārpuses;
• nav skaidri definēti vairāku lauku attīstības procesā iesaistīto institūciju uzdevumi un atbildība. (Rivza B., a.o., 2003:34-35)
Šobrīd lauku attīstības politika Latvijā ir vēl tikai sākotnējā veidošanas stadijā, kurā tiek uzkrāta nepieciešamā pieredze un zināšanas Latvijas amatpersonām un speciālistiem būtībā jaunas politikas veidošanā. (Saktiņa D., u.c.,2001:28-30)
…
