Ir svarīgi atzīt, ka tūrisms ir tikai viens no atpūtas paveidiem līdzās sportošanai, vaļaspriekiem un citiem izklaidēšanās veidiem un ka visas šīs nodarbes ir patstāvīgi brīvā laika pavadīšanas veidi. Tūrisms parasti ir saistīts ar noteiktiem izdevumiem, lai gan ne vienmēr, cilvēki, kas brīvdienās ceļo ar velosipēdiem vai dodas pārgājienā pa lauku apvidu un paši nes sev līdzi pārtiku, nebūt neveicina šī reģiona ekonomiku.
Kā redzams 1.1. attēlā, lauku tūrisma produkts nebūt nesastāv tikai no viena komponenta – to veido vairāki savstarpēji saistīti elementi, kas ir vienlīdz svarīgi , un tas tad arī veido lauku tūrisma produkta viengabalainību. 1.1. attēlā redzamie elementi, lai veiksmīgi un efektīvi darbotos, būtībā nav atdalāmi viens no otra, un uz tiem balstās galvenais nosacījums, lai apmierinātu klientu vajadzības.
Lauku tūrisms ir būtībā ļoti grūti definējams jēdziens – atšķirības rada tas, kāda ir katras valsts kultūra, klimats, ģeogrāfiskie rādītāji un daudz kas cits. Bieži vien lauku tūrismu dēvē arī par agrotūrismu, alternatīvo tūrismu u.c. Taču vienots visās definīcijās ir tas, ka tas ir ilgspējīgs tūrisma veids un to var definēt kā – visu veidu tūrisma attīstību, vadību un darbības, kas nodrošina vides, sociālo un ekonomisko vienotību un dabas, cilvēka veidotās vides un kultūras resursu mūžīgu pastāvēšanu. [] Tas ir pretstats pilsētu tūrismam.
Ir sastopamas ļoti daudzas un dažādas lauku tūrisma definīcijas, taču starptautiska mēroga vienotas definīcijas nav. Sākumā šķiet, ka to definēt ir pavisam viegli, kā to ir darījis pētnieks Leins – tas ir tūrisma veids, kas norisinās laukos. Tomēr kā ikviena vienkārša definīcija, tā satur daudzas neskaidrības[] tādēļ, definējot šo jēdzienu, ir jāņem vērā būtiskas lauku tūrismu raksturojošas īpašības, kas skaidri atšķiras no citām tūrisma nozarēm.
Tūrisms ir cilvēka darbība, kas rodas, daļēji pateicoties patērētāja ekonomiskajiem apstākļiem. Turklāt tas ekonomiski ietekmē valstis un reģionus.
Ir daudz faktoru, kas motivē cilvēkus ceļot uz ārzemēm, tomēr galvenais faktors ir relatīvās izmaksas salīdzinājumā ar viņu ienākumiem. Tā kā lielāks pieprasījums noved pie zemākām cenām, samazinoties transporta un izmitināšanas izmaksām par katru nākamo cilvēku, vērojama tieša saikne starp izmaksām, cenu un pieprasījumu.…
