Ievads
Tūrisms ir uzskatāms par vienu Latvijas attīstības stratēģiskajām iespējām un prioritātēm, tautsaimniecības orientāciju uz pakalpojumiem ar lielu pievienoto vērtību.
Gan Latvijā, gan pasaulē tūrisms ir kļuvis par vienu no galvenajām un visstraujākās izaugsmes un attīstības nozarēm, un tiek uzskatīts par stratēģisku ekonomiskās attīstības un nodarbinātības prioritāti
Tūrisms valstij nodrošina lielus ieņēmumus no nodokļiem, un sniedz būtisku ieguldījumu to iekšzemes kopproduktā, kā arī sekmē liela apjoma ieguldījumus infrastruktūras izveidē, kopumā apmierinot gan tūristu prasības, gan uzlabojot vietējo iedzīvotāju labklājību.
Viens no jaunākajiem tūrisma nozares veidiem Latvijā ir lauku tūrisms, kas pēdējos gados ir īpaši pieprasīts un populārs, ļaujot tūristiem izmitināties un atpūsties lauku sētās, vasaras mājās, kempingos vai tūristu mītnēs.
Lauku tūrisms pasaulē nav jaunums, tas ir pazīstams Eiropā jau kopš 1970.gadiem. Visplašāko attīstību lauku tūrisms sasniedza Francijā, Itālijā, Spānijā. Plaši pazīstams Ķiprā, Horvātijā un Polijā.
Galvenais iemesls kāpēc attīstījies lauku tūrisms – pilsētas iedzīvotāju ar vidējiem ienākumiem pieprasījums atpūsties vienatnē ar dabu, iepazīstinātie ar zemnieka ikdienas dzīvi, pie tam ne tikai pagaršot svaigus dārzeņus un augļus, gaļu un svaigo pienu, bet arī tieši piedalīties lauksaimniecības procesā.
Klientu vēlmes tika ņemtās vērā un industrijas ritenis saka darboties, piedāvājot tūristiem simtu lauku māju, viesu māju kopa ar svaigo pienu, vīnu, makšķerēšanu un pārējo visvisādu izklaides programmu.
Dotajā brīdī lauku tūrisms tiek uzskatīts par ienesīgo un ienākumi no tā sastāda 10%-20% no kopēja industrijas ienākuma.
Šinī darbā tiks aplūkots, kas ir lauku tūrisma teorētiskie aspekti – jēdzieni, vide, plānošana, kādu vietu aizņem lauku tūrisms pasaulē un kā ietekmē uz valsts ekonomiku, kādi faktori to visvairāk ietekmē, un kādas ir lauku tūrisma attīstības perspektīvas tuvākajā nākotnē.
1.Tūrisma raksturojums Latvijā
Tūrisma pirmsākumus Latvijā meklējami 18. gs. beigās, reizē ar Baldones, Ķemeru kūrortu, kā arī ar Rīgas Jūrmalas veidošanos un attīstību. Latvijai atgūstot neatkarību, 1991. gadā tika privatizēti jau pastāvošie, un strauji sāka veidoties privāti tūrisma uzņēmumi, kas kopš tā laika ir tikai auguši un attīstījušies, atbilstoši patērētāju prasībām un vajadzībām.
Tā kā starptautiskais tūrisms pastāv jau sen, kā prece tas parādījās tikai pēdējā gadsimta laikā, kad materiālā nodrošinātība un transporta attīstība ļauj realizēties cilvēku vēlmei izzināt pasauli. Tūrisma attīstību strauji ietekmē masu mēdijos plaši sniegtā informācija un reklāma. Šobrīd ceļošana ir arī cilvēka dzīves līmeņa rādītājs.
Latvijā ir izveidota Latvijas tūrisma padome (LTP), kuras nolikums ir apstiprināts Ministru kabinetā, un tās uzdevumos ietilpst koordinēt valsts un pašvaldību, sabiedrisko organizāciju, uzņēmumu un iedzīvotāju darbību un intereses valsts noteiktās tūrisma politikas īstenošanā.
Lauku tūrisma nozares galvenie uzdevumi ir šādi:
1) nodrošināt tūrismam brīvas un vienlīdzīgas iespējas, celt tā ekonomisko efektivitāti un radīt jaunas darba vietas;
2) veicināt Latvijas integrāciju starptautiskajā tūrisma apritē;
3) veicināt vietējā tūrisma attīstību un tūrisma pakalpojumu eksportu;
4) veicināt kultūrvēsturiskā un dabas mantojuma saglabāšanu un racionālu izmantošanu, kā arī nodrošināt kultūras un dabas tūrisma attīstību;
5) veicināt kūrortu resursu saglabāšanu un racionālu izmantošanu, kā arī nodrošināt rekreatīvā tūrisma attīstību;
6) paaugstināt to uzņēmumu konkurētspēju, kuri sniedz tūrisma pakalpojumus;
7) veicināt atvieglojumu piešķiršanu pensionāru, invalīdu, jauniešu un bērnu tūrismam;
8) nodrošināt vispusīgu un precīzu informāciju par tūrisma resursiem un tūrisma pakalpojumiem;
9) veicināt sniegto tūrisma pakalpojumu kvalitātes un tūrisma nozarē strādājošo kvalifikācijas paaugstināšanu;
10) nodrošināt tūrisma harmonisku attīstību saskaņā ar dabas aizsardzību tā, lai tūrisms nenonāktu pretrunā ar dabas aizsardzību.
PTO dati liecina, ka tūrisma industrija kļūst par vienu no svarīgākajām nozarēm pasaulē, un tā prognozē, ka līdz 2020. gadam Baltijas reģionā, salīdzinot ar citām
Eiropas daļām, notiks strauja tūrisma attīstība, kas noteikti ir atbalstāms process, jo veicinās ekonomikas augšupeju un līdz ar to – iedzīvotāju labklājību. Pēc ārzemju un Latvijas ekspertu atzinuma, Latvijai ir labi priekšnosacījumi tūrisma attīstībai – izdevīgs ģeogrāfiskais stāvoklis, bagāts kultūrvēsturiskais mantojums, kūrortu tradīcijas, cilvēces neskarta un maz pārveidota daba.
Tūrismu iedala trīs pamattipos:
1) ienākošais tūrisms;
2) izejošais tūrisms;
3) vietējais tūrisms.
Lauku tūrisms pieder pie vietējā tūrisma un ienākošā tūrisma grupas, kuri ir vērsti uz to, lai no tūrisma gūtā peļņa paliktu valstī.
Tālāk, 1.1. grafikā tiks apskatīts, kāds ir Latvijas robežšķērsojumu skaits laika posmā no 2000. – 2005. gadam.
…
