Civillikums paredz divus dažādus laulāto mantisko attiecību pamatveidus – likumiskās ( Civillikuma 89.–113. pantu) un līgumiskās ( Civillikuma 114.–145. pantu). Likumiskās mantiskās attiecības rodas, ja laulātie nenoslēdz laulības līgumu. Šajās attiecībās viņiem var piederēt manta katram atsevišķi un abiem kopā.
Kopējais īpašums. Visa tā manta, ko laulības laikā (ja nav noslēgts laulības līgums) iegūst kopīgi vai viens no laulātajiem, bet ar abu līdzekļiem vai otra laulātā palīdzību, ir kopīga. To pārvalda kopīgi vai arī viens no laulātajiem, savstarpēji vienojoties.
Atsevišķais īpašums. Atsevišķi katram laulātajam pieder tā manta, kas viņa īpašumā bijusi pirms laulības un ko viņš ieguvis laulības laikā, kā arī priekšmeti, kas noder tikai viena laulātā personīgai lietošanai vai vajadzīgi viņa darbā. Atsevišķi katram pieder arī dāvanas, mantojums u. c., ko laulātais ieguvis bez atlīdzības laulības laikā. Šo mantu pārvalda un lieto tas laulātais, kam tā pieder.
Laulības līgums. Mantiskās tiesības laulātie var nodibināt, mainīt un izbeigt ar laulības līgumiem kā pirms došanās laulībā, tā arī laulības laikā ( Latvijas Republikas Civillikuma sadaļu „Ģimenes tiesības").
Laulības līgumā var noteikt
Visas laulāto mantas šķirtību: katrs laulātais patur viņam pirms laulības piederējušo mantu un laulības laikā iegūto un rīkojas ar to pēc saviem ieskatiem; otra laulātā mantu var lietot un pārvaldīt tikai ar viņa piekrišanu; katrs laulātais ģimenes un kopējās mājsaimniecības izdevumos piedalās atbilstoši mantiskajam stāvoklim; par parādiem katrs laulātais atbild ar savu mantu.
Laulāto mantas kopība: visa manta, kas katram piederējusi pirms laulības un kas iegūta laulības laikā, ir kopīga, nav dalāma atsevišķās daļās un to pārvalda vai nu viens no laulātajiem, vai abi kopā; ja nekustamais īpašums atzīts par kopīpašumu, tas ierakstāms Zemesgrāmatā. Taču, nosakot laulāto mantas kopību, laulības līgumā var noteikt arī katra atsevišķo mantu, ar kuru laulātie rīkojas pēc saviem ieskatiem.…
Laulāto mantisko attiecību jautājums pieder pie vissarežģītākajiem civiltiesībās, jo mantiskās attiecības ne tikai principā pakļaujas laulāto personīgām tiesībām, bet ir arī cieši saistītas ar pašu ģimeni kā sociālu organizāciju. Lai ģimene kā sabiedrības svarīgākā šūniņa normāli eksistētu un realizētu savas funkcijas, tai nepieciešama zināma materiālā bāze. Ģimenes mantiskās attiecības ir pilnībā pakļautas tiesiskajai reglamentācijai un pastāv mantiskās tiesiskās attiecības. Svarīgākās no šīm tiesiskajām attiecībām ir īpašuma tiesiskās attiecības. Laulība ir ģimenes pamats, un to tiesiski regulē LR Civillikums, kaut gan mūsdienās ir bieži sastopamas arī ārlaulības ģimenes attiecības, kas no tiesību viedokļa tomēr nekādas laulībai līdzīgas sekas nerada. Tas ir izskaidrojams ar to, ka laulības nozīme atšķiras ne tikai ar to, ka tā ir noslēgta pēc zināmas likumiskas formas, bet arī, ka laulība uzliek abiem laulātajiem savstarpējus pienākumus, no kuriem viņi, laulībai pastāvot, nevar patvaļīgi vienpusīgi atteikties. Mūsdienās aktuāls un ar katru gadu, attīstoties ekonomikai un dažādai tehnoloģijai, ne tikai rodas, bet kļūst neatsverama nepieciešamība regulēt laulāto mantiskās attiecības. Ja vēl pirms gandrīz diviem desmitiem gadu pie padomju varas tādu vajadzību faktiski neparedzēja ne tikai neviens tiesību akts (domāts galvenokārt Civilkodekss), bet arī pati dzīve to laiku politiskā iekārtā, tad pēc neatkarības atgūšanas Latvijā mainījās dzīves prioritātes. Likumdošana nespēj regulēt jūtas, taču tā var noteikt mantiskās attiecības. Likumā ir paredzētas daudzas iespējas, kā izbeigt mantiska rakstura strīdu, pirms tas ir sācies. Pieaugot personu mobilitātei telpā, kurā nepastāv iekšējās robežas, cita starpā ievērojami pieaug visdažādākā veida personu savienības starp dažādu dalībvalstu valstspiederīgajiem, kā arī gadījumi, kad šie pāri uzturas dalībvalstī, kura nav to valstspiederības valsts, turklāt papildus tam bieži vien tiek pirkti īpašumi dažādu Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijā. Kad jāsadala un / vai jāpārvalda šo pāru manta, bieži rodas praktiska un juridiska rakstura grūtības. Tās bieži ir saistītas ar to, ka dalībvalstīs ievērojami atšķiras gan materiālo tiesību, gan starptautisko privāttiesību normas par laulības un cita veida personu savienību mantiskajām sekām. Referatā merkis ir apskatit Latvijas likumdožanu ka arī izpetīt laulāto mantiskajām attiecībām starptautiskā kontekstā. Lai sasniegtu izvirzīto mērķi, kā izziņas līdzekļi tiks izmantoti Latvijas Republikas normatīvie akti, kā arī plašākas publikācijas presē un cita saistoša literatūra.
Darbā ir gramatikas kļūdas.
- Ķīlas tiesības un to veidi. Nekustamā īpašuma ieķīlāšanas īpatnības
- Laulātā piekrišana nekustamā īpašuma atsavinājumam
- Nekustamā īpašuma reģistrācijas zemesgrāmatā vispārīgā kārtība
-
Ты можешь добавить любую работу в список пожеланий. Круто!Nekustamā īpašuma ierakstīšana Zemesgrāmatā
Реферат для университета38
Оцененный! -
Nekustamā īpašuma pirkuma līgums
Реферат для университета44
Оцененный! -
Nekustamā īpašuma ierastīšana Zemesgrāmatā
Реферат для университета27
Оцененный! -
Īpašuma tiesību būtība, saturs. Īpašuma iegūšanas veidi, īpašnieka tiesības
Реферат для университета26
-
Nekustamā īpašuma atsavināšana valsts vajadzībām - LNB celtniecībai
Реферат для университета43