Korāns ir galvenais islāma reliģiskais teksts (islāma svētie raksti). Islāmā tiek uzskatīts, ka Korānu pravietim Muhamedam ar erceņģeļa Gabriela (Džebraīla) starpniecību atklājis pats Dievs. Musulmaņi Korānu uzskata par Dieva pēdējo atklāsmi cilvēkiem; uz Korāna balstās arī islāma filozofija un daudzviet arī likumdošana, Korānam bijusi liela nozīme arī arābu literatūras attīstībā.
Islāmā Korāns ir augstākā autoritāte. Tas ir pamatīgākais un svarīgākais apraksts ticībai, rituāliem un likumiem visā reliģijā. Tā ir grāmata, kas „nošķir” labo no ļaunā. Tādos laicīgos jautājumos kā globalizācija, dabas aizsardzība, terorisma un narkotiku apkarošana, medicīniskā ētika un feminisms, pierādījumi dažādiem argumentiem tiek meklēti Korānā. Šī nozīmība izriet no uzskata, ka Korāns ir Dieva vārds, kas atklāts Pravietim Muhamedam ar ercenģeļa Džebraila starpniecību un ir piemērots katram laikam un katrai vietai. Ar Korāna palīdzību Muhameds pildīja skolotāja, tiesneša, arbitra, padomdevēja, mierinātāja un tēva lomu jaunajā sabiedrībā. Korāns ir nosūtīts no augšas un Muhameds ir tikai tā saņēmējs.…