2. Laulātā mantojuma tiesību vēsturiskā attīstība
Vietējo civillikumu kopojumā (turpmāk VCK) trešās daļas otrā nodaļa pirmais nodalījums regulēja laulāto mantošanu pēc Vidzemes zemes tiesībām. Daļā, kas attiecas uz pārdzīvojušās laulātās mantošanu (atraitnes mantošanu) noteikts, ka par atraitni- māti atzīstama laulātā, ja viņai laulībā ar mirušo vīru ir viens vai vairāki bērni un ja no tiem vai to lejupējiem kāds tajā laikā, kad laulība izbeidzas ar vīra nāvi, ir dzīvs, tāpat arī atraitne uzskatāma par atraitni– māti, ja pēc vīra nāves dzemdē viņa bērnu. Atraitnei- mātei, kurai ir bērni, kopā ar tiem piešķirta viņas mirušā vīra visa nesadalītā mantojuma pilnīga valdīšana, tik ilgi, kamēr viņa pati to vēlas (1710.-1711.pants).
Vīram piederošos nekustamos īpašumus atraitne nevarēja bez bērnu piekrišanas ne atsavināt, ne ieķīlāt, ne apgrūtināt ar hipotēkām, pie kam šāds aizliegums attiecās arī uz to daļu, kura pienāktos viņai pašai, mantojumu sadalot(1715.pants). Tika arī noteikts, ka bērniem pa mātes atraitnības laiku pieder tikai pagaidu tiesības, kura piepildās ne agrāk, kā mātei sadalot ar viņiem mantojumu, vai viņai mirstot( 1719.pants.).
VCK 1722. pants noteica mantojuma dalīšanu. Ja atraitne pati vēlējās sadalīt mantojumu ar bērniem, vai ja viņa stājas jaunā laulībā, tad viņa bez savas atsevišķās mantas un bez visa tā, ko viņa ienesusi laulībā, vai ko viņa ieguvusi laulības laikā mantojuma ceļā vai kā citādi, dabūja vēl kā savu daļu no vīra atstātā mantojuma:
1) visu kustamo mantu;
2) vienu bērna daļu no nekustamās mantas;
3) tādu pašu daļu no viņas vīra parādu prasījumiem.
1728.pants nosaka, ka ja bērni, ar kuriem mantojums dalāms, ir vienīgi dēli vai vienīgi meitas, tad no muižas atraitne dabūja tādu pašu daļu kā katrs no bērniem, bet ja līdz ar dēliem ir arī meitas, tad atraitnei nodalīja divkāršo daļu jeb dēla daļu. Mūsdienās, protams, demokrātisku valstu tiesībās ko tādu būtu grūti vai pat neiespējami atrast, bet tajā laikā šāds aspekts (audzināšanas aspekts) bija ļoti būtisks. Salīdzinot ar mūsdienu Civillikumu pamatoti šāds regulējums vairs nav noteikts, jo tas ir diskriminējošs, bērnu audzināšana pati par sevi ir liela atbildība un pienākums, un bērnu dalīšana meitās vai dēlos būtu nepamatota.
VCK izdala papildus mantošanas tiesību bezbērnu mātei- kurai vīram mirstot nav bijuši bērni, vai bērns ieņemts, bet pēc vīra nāves piedzimis nedzīvs, kā arī tad, ja viņas laulībā bērni nomiruši pirms laulības izbeigšanās, neatstādami lejupējos (1742.pants).
…
