1. LAULĪBAS MANTISKO ATTIECĪBU LIKUMISKAIS ASPEKTS.
Ja apskatam Latvijas Republikas civillikumu, tad tajā daudz kas ir teikts tieši par laulības līgumu un laulāto mantiskajām attiecībām. Kamēr laulāto mantiskās attiecības likumdošanā ir aprakstītas jau ilgi, par laulības līgumu varam runāt tikai neilgu periodu. Tieši tādēļ ir ļoti svarīgi apskatīt, kas par šo tematu ir teikts Latvijas Republikas likumdošanā.
1.1. LAULĀTO LIKUMISKĀS MANTISKĀS ATTIECĪBAS.
Vispirms jau varam redzēt, ka liela nozīme likumdošanā ir pievērsta tai mantai, kas katram laulātajam ir piederējusi jau iepriekš. Civillikuma 89. pantā ir teikts: „Katrs laulātais patur mantu, kas piederējusi viņam pirms laulības, tāpat arī to mantu, ko viņš iegūst laulības laikā (91.p.).
Viss, ko laulības laikā laulātie iegūst kopīgi vai viens no viņiem, bet ar abu laulāto līdzekļiem vai ar otra laulātā darbības palīdzību, ir abu laulāto kopīga manta; šaubu gadījumā jāpieņem, ka šī manta pieder abiem līdzīgās daļās.
Ja kādas vienam laulātajam piederošas mantiskas vērtības laulības laikā atvieto ar citām, pēdējās ir šā laulātā manta.” No šī varam secināt, ka ļoti liela nozīme ir tai laulāto mantai, ko viņi ir ieguvuši pirms došanas laulībā. Un tas pat ir ļoti labi saprotams, jo, ja cilvēkam būtu jāatdod visa sava manta laulātajam, diez vai laulības būtu tik populāras kaut vai tā iemesla dēļ, ka otrs laulātais viņa ilgos gados krāto mantu varētu izmantot ļaunprātīgi, vai arī, kā tas bieži notiek mūsdienās, atstāt šo laulāto bez nekā. Protams, šeit pat ir teikts, ka tas, kas ir iegūts laulības laikā pieder abiem laulātajiem. Bet, skatoties tālāk civillikumā, lasot 90. pantu, kurā ir teikts: „Katram laulātajam visā laulības pastāvēšanas laikā ir tiesība pārvaldīt un lietot visu savu mantu - kā pirms laulības piederējušo, tā arī laulības laikā iegūto.
…
