Latvijas Republikā, atjaunojot 1937.g. Civillikumu, ar 1993.g. 1.septembri, kad spēkā stājās ģimenes tiesību daļa, tika atjaunota civillaulības noslēgšanas forma, kāda Latvijā pastāvēja līdz 1940.g.1 Tas nozīmē, ka Latvijā, tāpat kā daudzās Eiropas un citās valstīs, laulību uz vienlīdzīgiem pamatiem un ar vienādām tiesiskajām sekām var noslēgt gan dzimtsarakstu nodaļās, gan pie likumā noteikto baznīcu konfesiju garīdzniekiem. Jāatceras, ka laulība, kas noslēgta dzimtsarakstu nodaļā, kas ir civilstāvokļa aktu reģistrācijas iestāde Latvijā, pamatojoties uz likumiem ir civillaulība, ko nedrīkst jaukt ar faktiskas nereģistrētas kopdzīves partnerattiecībām, ko sabiedrībā bieži aiz nezināšanas dēvē par “civillaulību”2. Turpretim baznīcas izpratnē “civillaulība” ir valsts iestādē noslēgta laulība bez baznīcas līdzdalības.
Šobrīd Latvijā spēkā esošie likumi un normatīvie akti, kā arī likumprojekti par valsts un atsevišķu konfesiju savstarpējiem līgumiem, ļauj secināt, ka laulības baznīcā un ar tām saistītās problēmas, sabiedrībā iegūst aizvien lielāku rezonansi, piedevām, katru gadu Latvijā katra piektā laulība tiek noslēgta pie kādas konfesijas garīdznieka, tāpēc bakalaura darba tēma „Laulības noslēgšana baznīcā un tās tiesiskās problēmas” ir bijusi un ir aktuāla sabiedrībai.
Bakalaura darba mērķis- radīt visaptverošu priekšstatu par laulībām baznīcā Latvijā, kā arī analizēt ar laulībām baznīcā saistītās tiesiskās problēmas, kuras tika iedalītas divās grupās:
1) garīdznieku būtiskākās kļūdas laulību noslēgšanā,
2) tiesikie trūkumi likumdošanā un to iespējamie risinājumi.
Lai darbs būtu pilnīgāks, centos sniegt atbildes un problēmjautājumiem un sniedzu savu vērtējumu.
Darbā centos parādīt, kas tad ir laulība ar visām ar to saistītajām sekām, nevis likumu ietvaros, bet gan vairāk uzmanības pievērst baznīcu tiesībām, jeb vienkāršiem vārdiem sakot- laulībai “Dieva priekšā”. …
