Valstij mainoties mainījās arī katras ģimenes dzīve. Varam teikt, ka 1991.gads uzskatāms par atskaites punktu mūsu valstij. Daudz kas mainījies deviņos gados. Latvijas Republika kļuvusi neatkarīga, līdz ar to stipri mainījusies sabiedrības dzīve. Notikušas radikālas pārmaiņas: kā pozitīvas, tā arī negatīvas. Sākusies un turpinās sabiedrības polarizācija pēc materiālā stāvokļa. Ir ģimenes, kuru locekļiem izdevies pašrealizēties un iegūt stabilu materiālo stāvokli, kurpretīm citi atrodas zem iztikas minimuma robežas un spiesti ubagot. Demogrāfiskās problēmas, kuras pārmantotas no Padomju Savienības laikiem nav zudušas.
Šobrīd Latvijas ģimenes sociālpsiholoģiskajā portretā iezīmējušās daudzas negatīvas attīstības tendences. Izteikta nuklearizācija (jaunās ģimenes cenšas dzīvot atsevišķi no vecākiem) apgrūtina paaudžu sakarus, garīgās pārmantojamības iespējas, rada “tēvu māju” jēdziena degradēšanos; ģimenes locekļu mazskaitlīgums, zema dzimstība (dominē 1-2 bērnu ģimenes). Pēc pēdējo gadu statistiskajiem datiem – vecuma grupā no 25 – 29 gadiem katra desmitā, bet 40 – 49 gadu grupā katra sestā sieviete ir šķirta. Kopumā šķirto ģimeņu kopskaits pārsniedz 50 % (3.,3.,19.). Uzskatu, ka šie dati pamato mana darba aktualitāti.
Izmaiņas skar ne tikai ģimenes, bet arī psiholoģijas zinātni. Līdz 1991.gadam psiholoģija Latvijas Republikā nebija īpaši populāra. Galvenās psiholiģiskās skolas attīstījās Maskavā un Ļeņingradā, tāpēc Latvijā galvenokārt vadīja darbības psiholoģijas skolas uzskati. Citas psiholoģiskās skolas tika definētas, kā buržuāziskas un nederīgas. Arī patlaban lielākā daļa psiholoģiskās literatūras mūsu valstī ieplūst no Krievijas. Atrast nepieciešamo psiholoģijas grāmatu latviski nav viegli. Ārzemju tulkotās teorijas pilnībā “nestrādā”. Protams, ir klasiskie darbi, kurus vajadzētu zināt. Ārzemju grāmatās varam atrast daudz noderīga, bet jaatceras, ka šīs grāmatas rakstītas citos apstākļos. Cilvēka, kurš dzīvo Latvijā, mentalitāte atšķiras no Anglijas vai Krievijas iedzīvotāja mentalitātes. Savā darbā analizēšu pieejamos avotus, ņemot vēra mūsu valsts īpatnības. Tāpēc uzskatu savu darbu par teorētiski aktuālu.…
