Laulību škiršana
Šeit apskatīsim laulību šķiršanu ņemot vērā: dzīves vietu, pastāvīgās uzturēšanās vietu un tamlīdzīgus elementus, laulātajiem, kuri ietver ārvalstu elementu iekšzemes tiesas priekšā. Novērtēšanai tiesai jānoskaidro vai tā ir laulības šķiršanas lietā starptautiski piedrīga, lai pēc tam par pamatu ņemot piesaistes punktus noteiktu piemērojamo likumu. Šajā sadaļā netiks izskatīti jautājumi par lietām, kas ir iekšzemē piederīgas (bez ārvalsts elementa) un netiks arī izskatīta konrētās materiālās normas piemērošana.
Kamēr vācu un šveiciešu tiesībās abas problēmas, respektīvi, starptautiskā piekritība un piemērojamās tiesības ir neatkarīgi viens no otra regulēti, anglijas tiesībās pēdējais ir atkarīgs no pirmā. Šveices NAG satur nosacījumus gan par starptautisko piederību gan par piemērojamām tiesībām. Vācijā uz jautājumu par starptautisko piekritību atbildi sniedz ZPO, kamēr par piemērojamām tiesībām -vācu EGBGB. Anglijas tiesības turpretī galveno uzsvaru liek uz starptautiskās piederības regulēšanu un pielieto tādejādi lex fori.
Kas attiecas uz starptautisko piederību, NAG orientējas uz pušu lomu. Vērā tiek ņemts tikai prasītāja dzīves vieta vai nacionalitāte, apsūdzētais netiek ņemts vērā. Pilnīgs pretmets šveices kārtībai ir vācijas DZPO, kurā nav nozīmes pušu lomai, tiek ņemts vērā gan prasītājs gan apsūdzētais. Piesaiste tiek rasta izmantojot viena no dalībnieku pastāvīgo dzīves vietu vai arī nacionalitāti. Anglijas tiesībās par piesaisti, lai noteiktu starptautisko piederību tiek izmantotas pamatā prasītāja Domicils. Tā kā angļu tiesībās sievai nevar būt patstāvīgs domicils, tad praktiski vadās pēc vīra domicila. Šāda nevienlīdzīga izrādījās neciešma un anglijas likumdevējs vienu pēc otra ieviesa dažādus nosacījumus, kas sievietes stāvokli uzlaboja.
Šveices un Vācijas tiesības attiecībā uz starptautisko pikritību starptautiko laulību slēgšanā vadās pamatā pēc pilsonības, abās valstīs piekrīt šķirt ārzemniekus, ja laulību šķiršna tiek atzīta valstī, kurai piederīgi laulātie. Angļu tiesības šis jautājums nenodarbina.
Pretmets starp pilsonības un dzīvesvietas principu izpaužās piemērojāmo tiesību jomā. Vācija un šveice vadās no valsts piederības likuma, anglijā laulību šķiršana ir pakļauta dzīves vietas likumam.
Rodas jautājums cik tāl ir lex fori jāņem vērā, kad runa ir par ārzemnieku šķiršanu. Vai var šķirt ārzemniekus izmantoj to likumus, neņemot vērā iekšžemes likumus? Šveices un Vācijas tiesībās to uzskata par piedauzīgu rīcību, kad balstoties uz vieniem un tiem pašiem apstākļiem ārzemniek tiek šķirti, bet iekšzemieši ne, tikai tāpēc, ka ārzemju likums to paredz. Gan Vācijas, gan Šveices likumi paredz, ka ārzemniekus var šķirt, ja šķiršanu pieļauj arī iekšžemes likumi. Kā jau iepriekš minēts, Angļu tiesībās tiesību piemērošanā, pamatā vadās no dzīvesvietas. Līdz ar citu, kā dzīvesvietas piesaistes punktu ieviešanu, kā piemēram pastāvīgā sievas vai vīra uzturēšanās vieta, Matrimonial Causes Act 1965, s 40 (1) (a) (b), radās jautājums vai domicila tiesības vai lexi fori ir jāpielieto. Strīdīgais jautājums tika izšķirts par labu lexi fori.
Iekšzemes iedzīvotāju šķiršana:
Tiesiskajos regulējumos, kas attiecas uz šķiršanās lietām starp šveiciešiem, Šveices tiesības vadās no tā, ka tās pilsoņi ir pakļauti iekšzemes tiesu varai un likumiem. Saskaņā ar Art. 7g 1 NAG ārzemju šveicietim ir dota iespēja iesniegt prasību par laulības šķiršanu savā dzimtenē. Taču šo iespēju var arī neizmantot. Var šķirt arī laulību saskaņā ar Art. 7.g 3 NAG ārzemēs. Šajā gadījumā Šveice atzīs šo laulību šķiršanu, ja tš atbildīs Šveices priekšrakstiem. Ārzemēs dzīvijošiem šveiciešiem ir dota iespēja izvēlētis, kurā valstī šķirt laulību. (Vai nu savā dzimtenē vai pastāvīgajā dzīves vietā). Tātad, ja abi laulātie ir šveicieši, tad neatkarīgi no tā vai viņi dzīvo šveicē vai kur citur un neatkarīgi no tā kurš iesniedz prasību lieta izskatāma pēc šveiciešu likumiem.
Ārzemnieku šķiršana, kuri pieder vienai un tai pašai valstij.
…
