Ievads
Šo tēmu izvēlējos, vēlējos uzzināt kaut ko vairāk par ļaunajiem tēliem latviešu folklorā. Pirmajās klasītēs ejot, mācīja daudz vairāk par labajiem tēliem un par ļaunajiem pieminēja daudz mazāk un tāpēc ar pētnieciskā darba palīdzību es spēšu kaut vai vairāk iepazīt ļaunos tēlus un izpētīt kādi viņi ir. Iepazīšu pēc iespējas vairāk tēlu, viņu īpašības un viņu vizuālo izskatu bildēs. Domāju, ka pētot ļaunos spēkus es iepazīšu arī jaunus tēlus par kuriem es vēl nebūšu pat dzirdējis.
Mērķis: Izpētīt ļaunos tēlus latviešu folklorā
Uzdevumi: 1)lasīt latviešu tautas pasakas, kurās ir ļaunie spēki;
2)lasīt latviešu teikas, kurās ir ļaunie spēki;
3)lasīt tautasdziesmas, kurās ir ļaunie spēki;
4)analizēt tekstus, raksturot tēlus.
Šajā darbā tika izmantotās metodes ir- darbs ar avotiem, tekstu analīze, teorētiskās literatūras izpēte. Darbs sastāv no divām daļām. Pirmā daļa ir teorētiskā daļa, kur ir aprakstīts kas ir folklora un aprakstīti visi ļaunie tēli. Otrā daļa ir praktiskā, kur ir analizēti visi ļaunie tēli, kas bija sastopami darbos. Ir arī pielikums, kur ir daži attēli.
Šis darbs būtu noderīgs literatūras stundās, kad klasē mācās par ļaunajiem un labajiem tēliem latviešu folklorā. Kā arī vienkārši interesentiem, kas vēlas uzzināt ko vairāk par ļaunajiem tēliem latviešu folklorā.
Literatūras apskats.
1.1 Folkloras jēdziens.
Terminu „folklora’’ 1846. gadā ieviesis angļu arheologs Viljams Tomss. Šī vārda pamatā divas sen angļu valodas saknes: folk- tauta, ļaudis un lore- zinības, zināšanas, gudrība, mācība.
Tieši otrā daļa lore ar savām daudzajām nozīmēm kļuva par strīdus ābolu veselām zinātnieku paaudzēm. Pastāv pat tāds uzskats, ka folklorā ietilpināms viss, ko tauta radījusi,-sākot no dziesmām un beidzot ar ārstniecības paņēmieniem un darba rīkiem. Folkloras zinātne ko sauc par folkloristiku pētī tautas garīgās kultūras sasniegumus, kuriem ir mākslinieciska vērtība. Materiālie priekšmeti tiek atstāti tautas mākslas(to dēvē ari par lietišķo mākslu) un etnogrāfijas ziņā.[6;3.]
…
