Leksikas īpatnības Laimas Muktupāvelas romānā "Cilpa"

Secinājumi
1. Laimas Muktupāvelas romānā „Cilpa” tiek izmantoti dažādi latviešu valodas leksikas slāņi: vecvārdi, jaunvārdi, barbarismi, žargonismi, vulgārismi, kā arī frazeoloģismi un skaņas atdarinošie vārdi.
2. Personvārdi asociatīvi saistīti ar Bībeles, folkloras un vēsturiskajiem tēliem.
3. Īpatnējā leksika ir labs līdzeklis, lai raksturotu daiļdarba varoņus un vidi. Tā padara tekstu savdabīgāku un interesantāku, lasītājam saistošāku un palīdz labāk iejusties notiekošajā.
4. Romānā „Cilpa” jaunvārdi palīdz atklāt cilvēku raksturus un attēlo laikmetu, kādā norisinās romāna darbība, kā arī padara tekstu saistošāku lasītājam. Romāna autore ir veidojusi okazionālismus ar priedēkļiem, piedēkļiem, kā arī iecienījusi vārdu savienojumus, kuros apvienoti it kā nesaderīgi vārdi. Jaunvārdi liecina par to, ka rakstniecei (arī romāna varoņiem) ir bagāta valoda un fantāzija.
5. Vecvārdi tiek lietoti cilpiešu valodā un Cilpas iemītnieku raksturojumā. Tie rada senatnīgu noskaņu, folkloras gaisotni.
6. Laima Muktupāvela romānā izmantojusi no angļu, krievu un vācu valodas aizgūtus barbarismus; un žargonismus ko galvenokārt savā sarunvalodā izmanto varoņi, kuri saistīti ar Rīgu, tādējādi atklājot valodas vidi 21. gadsimta sākumā.
7. Skaņas atdarinošo vārdu nav tik daudz kā jaunvārdu, taču ar šiem vārdiem tekstam tiek piešķirta dzīvāka noskaņa, tas kļūst saistošāks, interesantāks.
8. Zinātniski pētnieciskā darba gaitā ir pierādījusies izvirzītā hipotēze: latviešu valodas īpatnējās leksikas slāņu un personvārdu izmantojums Laimas Muktupāvelas romānā „Cilpa” ne tikai atklāj daiļdarba tēlus un darbības vidi, bet arī raksturo latviešu valodas situāciju 21. gadsimta sākumā.
9. Darba gaitā sasniegts izvirzītais mērķis: izpētīt, kā ar valodas līdzekļu palīdzību tiek raksturoti tēli un vide.
…