Darbs ir veltīts Lemešovas ciema izpētei, jo, lai gan tas ir autores dzimtais ciems, līdz šim par Lemešovu autore zināja samērā nedaudz. Autore ir daudz dzirdējusi kā ļaudis salīdzina dzīvi mūsdienās un kolhozu laikos. No šīm sarunām viņa uzzināja, ka gandrīz 25 gadus Lemešova bija kolhozu centrs.
Pētot Lemešovas ciemu, kā vēstures avotus autore izmantoja Rēzeknes zonālā valsts arhīva materiālus par kolhoziem 40. gadu beigās un 60. gados. Piedāvātais materiālu klāsts ir plašs, bet autore izpētīja atskaites par kolhoziem, kuru centri bija Lemešovā. Arhīvā atrodamas atskaites par kolhozu darbību dažādos laika posmos (gada, pusgada, ceturkšņa). Autore izvēlējās analizēt kolhozu atskaites par 1949. gadu, 1959. gadu un 1965. gadu, jo aplūkot kolhozu attīstību, izmantot ikgadējās atskaites ir ļoti laikietilpīgs process. Arhīva materiāli, kuri rakstīti gan ar zīmuli, gan tintes pildspalvu, gan rakstāmmašīnu vietām ir izbalējuši un neizkoptā rokraksta dēļ grūti salasāmi.
Svarīgs izziņas avots ir enciklopēdija „Latvijas pagasti” 2.daļa, kur sniegta īsa informācija par Malnavas pagastu. Svešvārdu vārdnīcā atradu atsevišķu jēdzienu skaidrojumu.
Izpētot ciemu, autore izmantoja arī materiālus no Lemešovas ciema bibliotēkas, kuros apkopotas savāktās fotogrāfijas, sniegti komentāri tām, kā arī dots neliels ieskats ciema veidošanās gaitā. Šie materiāli rūpīgi vākti kopš bibliotēkas dibināšanas laika un pauž daudzu cilvēku subjektīvo viedokli par Lemešovu un kolhozu attīstību.
Mēģinot ieskatīties Lemešovas ciema vēsturē padomju gados, autore izmantoja laikrakstus „Padomju Kārsava” un „Par komunisma uzvaru”, kuri radušies laikā, kad komunistiskā ideoloģija bija noteicošā, tāpēc kolhozu darbības vērtējums ir pārspīlēti pozitīvs. Gandrīz katrā laikraksta numurā ir ievietoti pārskati par lauku darbu gaitu, saražoto produkciju un kultūras dzīvi kolhozos. Autore uzskata, ka šie pārskati ar savu „skaitļu valodu” sniedz reālāku ieskatu kolhoza dzīvē.…
