Secinājumi
1. Lēmumu pieņemšanas procedūras izveidotas ar nolūku līdzsvarot varu un ietekmi starp Komisiju, Eiropas Parlamentu un Ministru Padomi.
2. Tiek izmantotas piecu veidu lēmumu pieņemšanas procedūras: koplēmumu pieņemšanas procedūra; sadarbības procedūra; piekrišanas procedūra; konsultāciju procedūra ; budžeta procedūra.
3. Koplēmuma procedūrai ir noteikti termiņi katram lasījumam. Ja lēmums netiek pieņemts Līgumā noteiktajos termiņos, tiesību aktu nevar pieņemt
4. Sadarbības procedūra tiek izmantota salīdzinoši reti, piemēram , attiecībā uz monetārās politikas jautājumiem.
5. Sadarbības procedūra ir devusi Eiropas Parlamentam lielāku ietekmi likumdošanas procesā piešķirot tai divus priekšlikuma „lasījumus” no Eiropas Komisijas.
6. Piekrišanas procedūra attiecas uz pievienošanos, asociācijas statusa un citiem svarīgiem starptautiskiem Eiropas Kopienas līgumiem, kā arī uz vienotas Eiropas Parlamenta vēlēšanu procedūras noteikšanu. Šajos gadījumos Padomes lēmuma pieņemšana bez attiecīgi absolūtā vai relatīvā Parlamenta vairākuma nav iespējama.
7. Budžeta procedūra ietver sevī budžeta sagatavošanu un pieņemšanu (Līguma 272.pants), lielas pilnvaras piešķirot Eiropas Parlamentam.
8. Kopš sadarbības procedūras un koplēmuma pieņemšanas procedūras ieviešanas konsultāciju procedūra nav zaudējusi savu nozīmi.
9. Dažos gadījumos konsultācijas ir obligātas, jo to pieprasa tiesiskais pamats un piedāvājums nevar kļūt par likumu pirms Parlaments nav sniedzis savu viedokli. Citos gadījumos konsultācijas nav obligātas, un Komisija ierosina, lai Padome konsultējas ar Parlamentu.
…