Leons Paegle - dzīve un radošā darbība

Leons Paegle dzimis 1890. gada 10. jūnijā Vidrižu pagastā vienkārša strādnieka ģimenē. Viņa tēvs ir prasmīgs kalējs, grāmatu cienītājs un prātotājs. Bērnībā Leons ir kustīgs zēns un jau piecu gadu vecumā iemācījās lasīt no avīžu virsrakstiem. No 1889.- 1903. Leons Paegle mācījās Vidrižu pagastskolā, kur bija labākais skolnieks. Vasarās skolēna gados Leons gāja pie Lauču gruntniekiem ganos, lai palīdzētu samaksāt nesamērīgi augsto renti par diviem hektāriem zemes, veco mājiņu un smēdi. Grāmatu Leons bērnībā ņēmis līdzi gan ganos, gan sēnēs ejot, gan citur.
Vēlāk Leons Paegle mācās Lēdurgas draudzes skolā (1903.g. – 1906.g). 1906. gadā Leons pabeidza Lēdurgas draudzes skolu un uzsāka mācības Valmieras skolotāju seminārā, kuras pabeidza 1910. gadā. Cīnoties par izglītību, Leons pieredzēja daudz grūtību. Kā atceras Leona māsa Olga, lai gan materiālie apstākļi bija smagi, tēvs vienmēr teicis: „Lai tur vai kas, bet skolā jāiet!”
1910. gadā, kļuvis skolotājs Krimuldas pagastskolā, Leons Paegle palīdz arī abām jaunākajām māsām iegūt izglītību. 1911. gada rudenī Leons Paegle atstāja Krimuldu un sāka strādāt Vecmīlgrāvī A. Dombrovska fabrikas skolā par skolotāju. Šeit viņš, nežēlojot laiku un pūles, aktīvi iesaistījās sabiedriskajā dzīvē - organizēja strādniekiem bezmaksas vispārizglītojošos kursus, darbojās par bibliotekāru, aktieri, režisoru un par jaunatnes sporta nodarbību vadītāju.
Taču pats svarīgākais bija lektora darbs. Atturības biedrībā „Ziemeļblāzma” Leons Paegle lasīja par visdažādākajiem tematiem, piemēram, „Cilvēces mūžīgais lāsts- alkohols” , „Skolēnu pašnāvība un tās cēloņi” , „Krievu jaunākā literatūra” .
1912. gadā Leons Paegle ieguva mājskolotāja tiesības vēsturē un krievu valodā. Vecmīlgrāvī viņš kļuva pazīstams kā dzejnieks; šeit 22 gadu vecumā arī uzrakstīja savu pirmo dramatisko darbu” Dievi un cilvēki” , kuru iespieda 1914. gadā, bet 1915. gadā jau uzveda Rīgas Jaunajā teātrī.…