Neoliberalisms parādās gandrīz vienlaicīgi ar kesianismu 30. gados. Tās parādās ka patstavīga uzskatu sistēma uz valsts ekonomikas regulēšanas problēmu. Neoliberāla koncepcija gan teorijā gan praksē pamatojas uz prioritātu idejas priekš neierobežotas konkurences pateicīgi ar noteiktu valsts iejaukšanu ekonomiskajos procesos.
Ja kesianisms pamatā uzskata iespēju aktīvu valsts iejaukšanas ekonomikā, tad neoliberalisms- passīvu valsts regulēšanu. Kesianismas modeļas preiksrocība ir valsts investēšanas iespējas dažādos ekonomiskajos sfēros, valsts pasūtījumu apjomas palielināšanu, nodokļu politikas pastiprināšana. Šīs domas pieved pie valsts budžeta deficītu un inflācijas.
Neoliberāli aizstāvē: ekomonikas liberalizāciju; brīvas cenas parādīšanas un izmantošanas principus; privata īpašuma galveno lomu un valsts nepiederošiem saimniecības struktūram ekonomikā. Viņi redz ekonomikas regulēšanu ar valsts varas funkcijas. Neoliberalas koncepcijas valsts ekonomika regulēšanas priekštstātēji, atceras L. Erharda vārdus-“ konkurence ir visur kur vien ir iespējams, bet regulēšanu tur- kur nepieciešams”. Viņi pieradīja labumu no ierobežotas valsts piedalīšanos ekonomiskajos procesos un tas vairākas darbības brīvas un stabīlas uzņēmeju funkcionēšanai attīstīšanai kā vienīgais noteikums nelidzsvara iznicināšanai ekonomikā.
Jau 30. gados priekš kesianismas idejas pretistīšanai par valsts ekonomikas regulēšanu, kas ierobežo brīvas idejas sistēmu. Dažādos valstīs uztaisa neoliberalus centrus priekš valsts iejaukšanas alternatīvas idejas ekonomikā, kuras būtu attīstījuši praksē liberalas ekonomiskas idejas atjaunošanu. Vislielākie neoliberalisma centri atrodījas Vācijā, ASV un Lielbritānijā. Tie dabujūši atticīgus nosaukumus- Fraiburgas skola, Čikagas skola kuru arī sauca par “ monetaru skolu”, Londona skola. Francijā ietekmīgie neoliberalizma priekšatātēji bija Ž. Rjueffs, M. Alle un citas.
Neoliberalas kustības priekšstātēji jau 30. gados mēģinājusi izstradāt vienotu zinātniski- praktisku platformu. Vispārējie neoliberalisma principi bija nodeklarēti starptautikājā mērogā 1938. gadā, konferencē Parīzē. Šīs neoliberalisma forums šodien sauc par “ Lipmana kollokviumu”. Neoliberalas idejas kuras bija izteikti Parīzē, bija vienoti ar grāmatas idejam, kuru izdeva amerikas ekonomists Valters Lipmans ar nosaukumu “ Brīva pilsēta”. …
