Šodien Latvijā atkal ir iespēja atdzimt mazajai lībiešu tautai un tās valodai, kura faktiski gandrīz ir izzudusi. To sekmē gan valsts atbalstītā ilgtermiņa mērķprogramma “Lībieši Latvijā”, gan sabiedriskas organizācijas - “Līvu savienība” un “Lībiešu kultūras centrs”. Dažādu nozaru zinātnieki uzsver to, ka etniskās vai nacionālās minoritātes izdzīvošanas pamatnosacījums ir tās etniskās izglītības veicināšana un etniskās kultūras kopšana – tātad arī lībiešu tautas folkloras saglabāšana. Tie ir vieni no galvenajiem interešu virzieniem, kas nostiprina minoritātes etnisko identitāti un tās spēju pretoties asimilācijai. Vienmēr jāatceras, ka jebkura etniskā kopība var nomirt, pirms beigusies tās fiziskā eksistence.
Kursa darba temata izvēli veicinājuši tādi faktori kā tas, ka autore dzīvo kultūrvēsturiskā vietā, kura jau kopš senatnes bijusi vieta, kur savas saknes atstājuši lībiešu tautas pēcteči un kur izsenis veidojies divu tautu kopīgais likteņstāsts, valodas un folkloras tradīcijas. Piedalīšanās dažādos pasākumos, kas saistīti ar lībiešiem, lika augt autores pašapziņai un interesei par dzimto pusi – arī vēlme izzināt lībiešu tautas dziesmu likteņus mūsdienās. Līdz ar to, ka lībiešu valoda izmirst, pastiprināti ir jācenšas saglabāt kultūras mantojumu, kas vislabāk var izdoties ar tautas dziesmu un tautas mūzikas mācīšanos.
Dotā kursa darba mērķis – noskaidrot lībiešu tautas dziesmu aktualitāti mūsdienās, to vietu profesionālajā mūzikā šodien.
Pētījuma uzdevumi:
1.Savākt un apkopot materiālus par lībiešu tautas vēsturi, valodu un folkloru;
2.Analizēt literatūru par lībiešu tautas dziesmām;
3.Izzināt lībiešu tautas dziesmu devumu latviešu mūzikas attīstībā.
Socioloģiskās pētījuma metodes:
1.kvalitatīvās – etnogrāfiskie un vēsturiskie pētījumi – folkloras piemēri, biogrāfiska intervija;
2.kvantitatīvās – tekstu un satura analīze (kontentanalīze). …
