Līdzstrāvas mašīnas uzbūve un galvenie konstrukcijas elementi ir parādīti 1.1. attēlā. Mašīnas korpusā 1 ir ievietots statora magnētvads ar poliem 2. Korpusu no abiem galiem noslēdz korpusa vāki 3, kuros iestiprināti gultņi 4. Gultņos atbalstās vārpsta 5, uz kuras ir novietots mašīnas rotors jeb enkurs 6. Enkurs sastāv no cilindriska magnētvada ar gareniskām rievām, kurās ir ievietotas enkura tinuma sekcijas. Uz vārpstas atrodas arī kolektors 7, kas sastāv no daudzām izolētām vara plaksnītēm, kurām ir piespiestas kolektora sukas 8 (suku turētāji nav parādīti), presētas no grafita vai metāla (vara) un grafita pulvera maisījuma. Starp enkuru un statora poliem ir neliela sprauga 9 (aktīvā sprauga).
Līdzstrāvas mašīnas magnētisko plūsmu rada vai nu ar pastāvīgiem magnētiem, vai ar elektromagnētiem. Šo plūsmu sauc par mašīnas ierosmes plūsmu. Tātad, līdzstrāvas mašīnas var būt ar elektromagnētisku vai pastāvīgo magnētu ierosmi. Līdzstrāvas mašīnas magnētiskās sistēmas šķērsgriezums parādīts 1.2. attēlā.
Magnētiskie poli 1 ar ierosmes tinumu 2 ir cieši piestiprināti pie cilindriska magnētvada iekšējās virsmas – jūga 3. Lai vienmērīgi sadalītu ierosmes plūsmu pa aploci, paredzēti polu uzgaļi 4. Galvenā magnētiskā plūsma noslēdzas caur poliem, jūgu un enkura magnētvadu 5. Enkura garenrievās ievietotas tinuma sekcijas 7. Starp enkura rievām ir enkura zobi 6. Tā kā enkura virsma nav gluda, enkuram rotējot, periodiski ar zobu sekošanas frekvenci mainās magnētiskās ķēdes magnētiskā pretestība un, līdz ar to, ierosmes plūsma. Lai to novērstu, rievas nedaudz sašķiebj, attiecībā pret cilindra veiduli. Daļa no polu magnētiskās plūsmas enkurā nenokļūst, noslēdzoties ap ierosmes tinumiem vai starp pretēja nosaukuma polu malām. Šīs t.s. izkliedes plūsmas nepiedalās mašīnas lietderīgajā darbībā un nav vēlamas. Diemžēl, izkliede nekādi nav novēršama un tā sastāda apmēram ceturto daļu no pilnās plūsmas.…
