IEVADS
Liela daļa no dzelzceļiem un autoceļiem arvien vairāk ir pārslogoti. Lai šo situāciju labotu pēdējā laikā tiek celti daudz jauni tuneļi, tie nodrošina arvien vairāk jaunu vietu autotransportam, jūrasceļiem un komunikāciju līnijām. Mūsdienu tehnoloģijas ir attīstījušās tik tālu, ka tagad ir droši celt tuneļus caur kalnu grēdām un pat zem okeānu gultnēm.
Pirms mašīnām un vilcieniem tuneļi izturēja tikai ūdeni. Romiešu inženieri antīkajā pasaulē izveidoja ļoti plašu tuneļu tīklu. Viņi izveidoja slīpas būves un sauca tos par aqueduct, šie tuneļi bija domāti lai novadītu pavasara ūdeņus no kalniem uz pilsētām un ciemiem. Viņi izveidoja pazemes kambarus un velvētas būves ne tikai lai nodrošinātu pilsētas un ciemus ar tīru ūdeni, bet arī lai aizvadītu netīros notekūdeņus no pilsētas. Kopš 17tā gadsimtā tuneļi tika būvēti kā kanālu turpinājumi – kanālu tuneļi. Pa ceļiem un dzelzceļiem šai laikā tika pārvadātas izejvielas no lauku rajoniem uz pilsētām, savukārt ūdens lielceļi – kanāli bija labākais kravu pārvadāšanas veids lielos attālumos. Ar ļoti strauju dzelzceļa un autotransporta daudzuma un pielietojuma palielināšanos notika arī milzīgs kāpiens tuneļu būvniecībā. 19tā un 20tā gs laikā attīstoties dzelzceļam un motorizētajam transportam, parādījās arī lielāki, labāki un garāki tuneļi.
Mūsdienās pat lielas kalnu grēdas un okeāns vairs nevar stāties ceļā. Ar jaunākajām tuneļu būvniecības tehnoloģijām, inženieri var rakt tuneļus caur kalnu grēdām, zem upju gultnēm, un zem trokšņainām pilsētām. Pirms tuneļa ierīkošanas inženieri nosaka pamata īpašības pēc augsnes un iežu paraugiem un veicot paraugurbumus.
Tuneļus var iedalīt trīs pamatgrupās:
Vieglā pamata tuneļi – tie parasti ir ļoti sekli un tiek izmantoti, kā apakšzemes pārejas, ūdensnovadīšanas sistēmas un notekūdeņu caurules. Šāda veida tuneļi parasti ir sekli un galvenā tā daļa ir atbalsta karkass, kas arī veido pašu tuneli, šāda veida tuneļi ir pazemes pārejas, metro tuneļi u.c.
Klinšu tuneļi- šā veida tuneļiem ir pavisam neliela vai pat ekstremāli maza atbalsta sistēma. Šādus tuneļus parasti izmanto dzelzceļa transportam vai arī autoceļiem, kas tiek iebūvēti kalnos, kur ieži ir cieti un papildus nostiprinājumi tikpatkā nav nepieciešami, grūtākais ir šāda veida tuneli izrakt. Pirms vairākiem gadiem šādus tuneļus veidoja izmantojot dinamītu, tagad šo darbu dara ar speciāli izveidotā tuneļu rakšanas mašīnām.
Zemūdens tuneļi – šis tuneļu veids ir ļoti grūti konstruējami, tāpēc, ka ūdenim ir liels spēks un lai tunelis nesabruktu pirms tas vēl ir pabeigts būvēt. Agrāk izmantoja speciālas presētas rakšanas kameras, kas pasargāja tuneli no tā, ka tajā varētu iesūkties ūdens. Savukārt tagad būvējot šādu tuneli to būvē pa segmentiem tādējādi nodrošinot efektīvāku tuneļa celtniecību.
…
