(Lieldienas - darināts pēc senkrievu великодень, великъ день ‘lieldiena(s)’ parauga, kas savukārt pēc grieķu megālē hēmera parauga ar to pašu nozīmi. Latviešu valodā nosaukums darināts pirms 13. gadsimta.) Lieldienas ir svarīgākie kristiešu svētki, kas piemin Kristus augšāmcelšanos pēc krustā sišanas. Rietumos tās tiek svinētas pirmajā pavasara svētdienā pēc pilnmēness iestāšanās. Pirms Lieldienām ir grēku nožēlošanas laiks, lielais gavēnis, un Lieldienas ir līksmības diena.
Krievu pareizticīgie Lieldienu datumu aprēķina atšķirīgi, tāpēc pareizticīgo Lieldienas parasti svin pāris nedēļu vēlāk.
Lielais gavēnis
(Gavēnis - no darbības vārda ‘gavēt’, aizguvums no senkrievu valodas. Vārda senākā nozīme – ‘izturēties ar godbijību, ar cieņu’. Var salīdzināt ar tās pašas cilmes latīņu favēre 'būt labvēlīgam, godbijīgi klusēt'. Pamatā indoeiropiešu *ghou- 'pamanīt, ievērot, respektēt'. Latviešu valodā vārds aizgūts pirms 13. gadsimta.)
Kristīgajā reliģijā atturības un grēku nožēlas laiks, gatavojoties Lieldienām. Lielais gavēnis sākas Pelnu trešdienā - 40 dienas pirms Lieldienu svētdienas. No Lielā gavēņa svētdienām piekto dēvē arī par Kluso svētdienu, bet pēdējā pirms Lieldienām ir Pūpolu svētdiena.
Nedēļu pirms Lieldienām sauc par Svēto nedēļu, un tajā ir Zaļā ceturtdiena un Lielā piektdiena. Lielais gavēnis beidzas Svētās sestdienas pusnaktī.
…
