Izsenis dzīvodams saskaņā ar dabu un pats būdams dabas sastāvdaļa, cilvēks bijis saistīts ar dabā notiekošajiem procesiem, ar debess spīdekļiem - it sevišķi ar sauli, kas nosaka gadalaiku maiņas un līdz ar to arī gadskārtu ieražu ciklu. Šai ciklā bija dienas ar īpašu nozīmi, kad vajadzēja uzsākt vai nobeigt darbus laukā vai mājā. Pie šādām dienām pieder arī Lieldienas.
Kas tad ir Lieldienas? Patlaban mūsu tautā tas nedaudz piemirsies. Senās tautas tradīcijas sajaukušās ar baznīcas rituāliem, kaut gan būtība tiem stipri atšķirīga. Tomēr cilvēku interese par Lieldienām pieaug. Tādēļ arī tapa šis darbs, kurš nepretendē uz zinātniski izsmeļošu iztirzājumu, bet sniedz nelielu ieskatu Lieldienu vēsturē, tradīcijās un simbolikā.
Kā norāda pats svētku nosaukums, Lieldienas ir laiks, kad diena top lielāka jeb garāka par nakti. Astronomiskais pavasaris iestājas naktī uz 21. Martu. Ap šo laiku svinamas Lieldienas. Šo dienu jau ilgi pirms Kristus svinējušas zemkopju tautas visā ziemeļu puslodē, arī balti un lībieši. Lieldienas ir saules svētki, jo tie simbolizē gaismas un dzīvības uzvaru pār tumsu un nāvi, kad ziemas tumšie spēki atkāpjas, dodot vietu gaismai un siltumam, atgriežot zemei un augiem dzīvību.
Kristietībā Lieldienas ievada Klusā nedēļa, kurā tiek pieminētas Kristus ciešanas un nāve. Klusajā nedēļā ietilpst Pūpolu svētdiena, Zaļā ceturtdiena, Lielā piekta jeb piektdiena, Klusā sestdiena un Lieldienas. Katrai dienai te sava īpaša nozīme. Pūpolu svētdiena ir Palmu svētdienas latviskojums. Kad Jēzus Kristus svētdienā pirms Lieldienām kā pravietis uz ēzeļa iejājis Jeruzalemē, cilvēki sagaidījuši viņu gandrīz kā Mesiju, kaisīdami viņa priekšā uz ceļa palmu zarus. Zaļajā ceturtdienā Jēzus Kristus, pēdējo reizi vakariņodams kopā ar saviem divpadsmit mācekļiem, iestādīja svēto Vakaraēdienu. Lielā piekta ir Jēzus Kristus Krustā sišanas un nāves piemiņas diena.
Taču šajā darbā mēs iepazīstināsim nevis ar baznīcas rituāliem, bet ar senajām tautas tradīcijām. Latviešu tautas tradīcijās Lieldienas pieskaitāmas tai pavasara svētku un svinamo dienu grupai, kas, sākot ar ziemas pēdējo daļu, ar rituāliem aktiem tuvina zemes atmodu, nodrošina un veicina auglību. Šajos svētkos daudz simbolikas. Viena no galvenajām izdarībām Lieldienās ir
Šūpoļu kāršana un šūpošanās
…
