Lielie ģeogrāfiskie atklājumi – jaunu jūrasceļu un nepazīstamu zemju atklāšana un izpēte 15. gs. otrajā puse un 16. gadsimta – dažu paaudžu dzīves laikā pilnīgi mainīja cilvēku priekšstatus par pasauli. Izrādījās, ka pasaule ir stipri lielāka nekā tas šķita antīkajā pasaulē un viduslaikos.
Portugāļu un spāņu jūras braucēji atklāja jaunu kontinentu – Ameriku, labā iepazina Āziju un Āfriku, iezīmēja kartē jaunus jūras ceļus, pirmo reizi veica ceļojumu apkārt zemeslodei.
Jaunatklājumi rosināja pārmaiņas Eiropas zemēs. Saimniecību un ikdienas dzīvi ietekmēja zelts, sudrabs un dārgakmeņi, kas tagad plūda uz valdnieku galmiem un naudas krātuvēm. Tirgotāji un baņķieri guva lielu peļņu. Eiropiešu ēdienkarti papildināja daudzas jaunas garšvielas un jauni vērtīgi ēdieni.
Jauniegūtas zināšanas un pieredze pārvērta arī Eiropas zemju politisko dzīvi. Auga varas apziņa, un izraisījās savstarpēja cīņa par ietekmi jaunajās teritorijās.
Eiropiešu priekšstati par pasauli līdz 15. gs.
Babilonieši – ap 3800. gs. p.m.ē. sastāda vissenākās kartes uz māla plāksnītēm.
Ēģiptieši – apceļo Nīlas vidusteces apgabalus, Vidusjūras austrumu piekrasti, Āfrika austrumu daļu, Arābija pussalu.
Feniķieši – 9.gs. p.m.ē. izpēta un kolonizē Vidusjūras un Melnās jūras piekrasti, 6. gs. p.m.ē. pabrauc apkārt Āfrikai, atklāj Madeiras un Kanāriju salas, kuģo pa Atlantija okeānu līdz britu salām.
Senie grieķi – ziņas par ceļojumiem mītos, Hērodota un Ksenofonta darbos 4. gs. p.m.ē. Maķedonijas Aleksandrs savos karagājienos nokļūst Vidusāzija, Ēģiptē, līdz Indas upei. Ģeogrāfs Eratostens aprēķina zemeslodes apkārtmēru.
Ķīnieši 2.gs. p.m.ē. pārvadājot preces no Ķīnas un Indijas uz Vidusjūras piekrasti, iestaigā ,,Lielo zīda ceļu”.…
