Ideja par lielveikalu veidošanos
Ideja par lielu preču tirdzniecības namu veidošanu radusies ASV. Pirmais pašapkalpošanās veikals „Sounders” tika atvērts 1916. gadā Memfisā, Tenesijas štatā. Savukārt par pašapkalpošanās industrijas rašanās laiku tiek uzskatīts 1930.gads, kad firma „King Kullen” atvēra veikalu Longailendā, Ņujorkā, kas kļuva par prototipu mūsdienīgiem lielveikaliem. Sekojot „King Kullen” paraugam, 1930.gada sākumā Ņūdžersijas un Ohaio štatā, tika radīti pirmie veikali „Big Bear”. Lielveikalu vilnis uzņēma apgriezienus, un pēc Food Marketing Institute datiem, 30.gadu beigās valstī bija jau vairāki tūkstoši veikalu, kas strādāja pēc pašapkalpošanās principa. Arī lielveikalu attīstību skāra 30.gadu ASV Lielā depresija. Jebkurā telpā, pat garāžās un noliktavās, tika ierīkotas tirdzniecības vietas. Aprīkojums bija ļoti vienkāršs – prece tika novietota uz grīdas. Tieši ar lielveikalu attīstību 30. gados, radās tādi jēdzieni, kā izdevumu samazināšana, preču apgrozījums, mainīgā peļņa.
40.gados atvērās pirmie lielveikali visās Amerikas pilsētās. Par šiem 10 gadiem bija mainījies veikalu ārējais izskats, preču sortimentā parādījās arī nepārtikas preces jeb rūpniecības un pirmās nepieciešamības preces, parādījās vairākas preču nodaļas. Šajā attīstības rezultātā grūti varēja saskatīt sākotnējos lielveikalu prototipus. Arī Eiropā sāka parādīties veikali, kas stipri līdzinājās pirmajiem Amerikas lielveikalu prototipiem. Pēc daudziem gadiem šis virziens tirdzniecībā tika nosaukts par zemo cenu veikalu jeb „discounter”. Par šo veikalu līderiem kļuva veikalu tīkli „Two Guys” un „Korvettes”, kas pastāvēja 20 gadus. Amerikā šis veikalu virziens neguva tādu uzplaukumu kā Eiropā.
1960.-1970.gadi bija nopietns pārbaudījums lielveikaliem, kas radās pasaules krīzes rezultātā. Izeja no krīzes sakrita ar pirmo tehnoloģisko revolūciju mazumtirdzniecībā. Preču atpazīšanai un marķēšanai sāka izmantot EAN kodus jeb svītrkodus, pielietot pirmos skanerus un POS terminālus, kā arī attīstījās mazumtirdzniecības mārketings.
Tehnoloģiskās revolūcijas rezultātā, Francijā lielveikalu skaits 1960.gadā no 50 veikaliem bija audzis līdz 4700 veikaliem 1982.gadā. Kā rezultātā bija sarucis ģimenes uzņēmuma veikalu skaits no 130 tūkstošiem līdz 60 tūkstošiem.
Šajā valstī arī radusies lielveikalu sistēmas piramīda, kas balstās uz trijiem pārtikas preču pārdošanas veidiem:
1. diskonta tirgus jeb lētu preču pārdošanas vieta, kur īpaši nerūpējas par apkalpošanas kultūru. Eiropā pazīstamākie diskonta veikali ir vācu izcelsmes miljonāriem brāļiem Albrehtiem piederošais „Aldi” veikalu tīkls. Šādos veikalos preces piedāvā pat neizpakotas no vairumtirdzniecības iepakojumiem vai izgāztas lielos metālrežģotos grozos. Tādēļ preču iepakojums nereti ir saburzīts vai iebuktēts. Šādos veikalos pamatā var nopirkt tā saukto masu produkciju – sākot ar jogurtiem, kuru sastāvā būs pietiekams daudzums konservantu, lai tas veikalā varētu stāvēt vismaz divus mēnešus, un beidzot ar uzlabotājiem un krāsvielām bagātinātiem cepumiem, konfektēm, maizi un gaļas produktiem. Tur netrūkst pat Turcijā ražotu lētu pludmales čību un Honkongā izgatavotu T-kreklu. Tiesa, kaut šajos veikalos nepārdod īpaši labus un augstvērtīgus produktus, tajos nopērkamā prece nebūs nelietojama. Latvijā par diskonta tirgus lielveikaliem var nosaukt „VP Market” veikalus „T-Market”.
…
