Liepu dzimtas vasarzaļi ziemeļu puslodes koki. Līdz 30 metri augsts koks. Savrup augošiem kokiem, stumbri raukti. Miza saplaisājusi, pelēka, ar biezu lūksnes kārtu. Vainags ovāls vai ieapaļš, ļoti biezs, lapotne brīva. Piezari kaili, apspīdētās vietās sarkanbrūni. Pumpuri ar 2 nevienāda garuma pumpurzvīņām. Sakņu sistēma spēcīga. Lapas pamīšus, 5-8 cm garas, sirdsveida līdz plati olveida. Lapas virspuse tumši zaļa, spīdīga, apakšpuse neizteikti zilganzaļa, dzīslu stūros ar brūnganu matiņu pušķiem. Ziedi ar 5 kauslapām un 5 vainaglapām, zaļgandzelteni, smaržīgi, pa 5-9 divžuburoņos. Ziedkopas kāts saaudzis ar lancetisku, 3-6 cm garu seglapu. Zied jūnija beigās vai jūlija sākumā. Apputeksnē kukaiņi. Jauni koki sāk ziedēt apmēram 25 gadu vecumā, mežaudzēs vēlāk. Auglis – apaļš riekstiņš 5-8 mm diametrā, ar plānu čaulu; nogatavojas oktobrī. Augļi nokrīt pakāpeniski. Augļus ražo gandrīz ik gads. Dīdzība samērā augsta. Lai labi sadīgtu, nepieciešama sēklu stratifikācija. Dīgstam dīgļlapas piecdaivainas.
Mežsaimniecībā. Visēncietīgākā vietējā lapu koku suga, salcietīga, vējš un kukaiņi bojā maz; aug auglīgās un vidēja labuma augsnēs, uzlabo augsni. Jaunībā līdz apmēram 10 gadus aug lēni, stumbrs taisns, var pārstādīt un apgriezt. Atjaunojas visbiežāk veģetatīvi ar celma atvasēm un noliekšņiem, retāk ar sēklām. Mežā sastopama 2. stāvā un pamežā, atsevišķās vietās arī 1. stāvā; veido nelielas mistrotas audzes ar egli un lapu koku sugām, kurās tā ir valdītāja.
Liepas koksne. Balta, ar iesārtu nokrāsu. Krāsaina kodola nav. Gadskārtas grūti saskatāmas. Koksnes šķērsgriezumā – tievas, spīdīgas svītras, bet radiālā griezumā – blāvas, nedaudz tumšākas josliņas vai plankumi. Liepas koksnes tilpumsvars 0,4-0,6, vidēji 0,49 g/cm3 , tā ir mīksta, viegla, daudz rūk, bet maz plaisā. Viegli apstrādājama, to izmanto rasējamo dēļu, modeļu, koka trauku, zīmuļu, sērkociņu kārbiņu, taras kastu un mucu, koksnes plūksnu izgatavošanai. No mizas iegūst lūkus, no tiem pagatavo striķus, maisus un mašas
Liepas lūki. Garas un plānas liepas mizas lūksnes sloksnes. Noplēš liepām sulas kustības laikā, mērcē ūdenī, pēc tam lūksnes audi viegli atlobās no mizas korķa kārtas un sadalās garās, plānās sloksnēs. No tiem gatavo iesaiņojamos materiālus – maisus un mašas, virves, kā arī otas. Īsākus lūkus izmanto mēbeļu polsterēšanai.
Liepa ir aukstumizturīgs koks. Tā var augt arī pilnīgā ēnā, jaukta tipa mežos. Sākumperiodā aug ļoti lēni, bet vēlāk apmēram pa 0,5 m katrā veģetācijas periodā. Liepa skaitās lēni augošā koku suga. Tā sāk ziedēt divdesmitajā mūža gadā, apstādījumos 25 – 30 mūža gadā, bet brīvā dabā un izcirtumos no 8 – 12 mūža gadā. Zied gandrīz katru gadu. Kad liepas zied, gaisā virmo maigs un valdzinošs aromāts. Ziedēšanas laikā koks ir pilns ar smaržīgiem, dzeltenīgiem ziediem, kuri izskatās kā lietussardziņi ar lieliem spārniņiem. …
Liepas apraksts, izmantošana, šķirnes un slimības.
- Delfīns
- Latvijas koki
- Liepa
-
Ты можешь добавить любую работу в список пожеланий. Круто!Latvijas koki
Реферат для основной школы8
-
Delfīns
Реферат для основной школы2
-
Rožu dzimta
Реферат для основной школы2
-
Upenes
Реферат для основной школы6
-
Lucavsalas dižliepa un citi Rīgas dižkoki
Реферат для основной школы5