Liepājas 1.ģimnāzijas audzēķnu personvārdi

Cilvēka vārds ir pirmais, kas iepazīstina sabiedrību ar mums. Atskatoties uz latviešu tautas vēsturi, redzams, ka laika gaitā nav saudzēta pati tauta, kā arī personvārdi ir mainījušies vēstures ietekmē. Arī mūsdienās starp latviešu personvārdiem parādās citu valodu latviskoti personvārdi, kas aizstāj latviskos personvārdus, un valoda iegūst nelatvisku skanējumu. Tādējādi personvārdu izvēle un lietojums ir ne tikai individuāli, bet arī sabiedriski nozīmīgs jautājums. Autores vēlas noskaidrot priekšvārdu jeb personvārdu izcelšanās laiku, to nozīmi un parādīt, ka citu valstu personvārdi ir populāri latviešu tautā, apkopojot Liepājas 1. ģimnāzijas personvārdus.
Darba mērķis: Izpētīt personvārdu daudzveidību, apzināt 10 populārākos personvārdus Liepājas 1. ģimnāzijā.

Personvārdu vēsture

Pirmatnējā sabiedrībā bija laiks, kad cilvēks nepretstatīja sevi citiem un nejuta vajadzību ar savu vārdu norobežoties no kolektīva. Pamazām cilvēks sāka individualizēt sevi un citus, sāka nodalīt tēvu, māti, radus un citus pazīstamos, bet vārdos vēl viņus nesauca. Valodas un sabiedrības attīstības gaitā izveidojās radniecības terminoloģija, un pēc individuālajām pazīmēm ikvienam cilvēkam tika piešķirts īpašs nosaukums- vārds. No konkrētiem nosaukumiem izveidojās abstrakti nosaukumi, kas neatspoguļo priekšstatu par priekšmeta pazīmēm, bet tikai to nosauc. Tā radās īpašvārdi, kas zaudējuši sākotnējo leksisko nozīmi un ir pilnīgi individuāli.
Sākumā cilvēks vēl nemācēja izskaidrot dabas parādības un piedēvēja tām pārdabiskas īpašības. Radās dažādi dabas spēku un senču kulti1. Dažas etniskās grupas nosaucās kāda totēma2 vārdā .Ar laiku cilvēks no totēma godināšanas pārgāja uz senču godināšanu, nonākdams pie cilšu dieviem. Dievu vārdos mēdza saukties veselas dzimtas vai ciltis. Šie vārdi parasti pārgāja no paaudzes uz paaudzi. Par individuāliem personvārdiem izvēlējās vides objektu nosaukumus, kuri iemiesoja dzīvības spēku (koki, dzīvnieki, spīdekļi, akmeņi, uguns, zeme u.c.).…