Darba tēma: Zinātniski pētnieciskajā darbā vēlējāmies izpētīt kā atšķiras Liepājas ēku arhitektūras stili pirms un pēc 2.Pasaules kara un kā arhitektu maiņa iespaido pilsētas ēku arhitektūras daudzveidību, kā arī dzīvojamo ēku telpu izkārtojumu.
Darba mērķis: Iepazīstināt lasītājus ar mūsu veiktajiem pētījumiem, ar projektiem veco celtņu kompleksu atjaunošanai, kā arī ar Liepājas arhitektūras nākotnes plāniem. Parādīt vai Liepājas arhitektūrai ir tendence uz jaunu māju celšanu vai, tomēr vairāk veco ēku atjaunošanu. Kā arī iepazīties ar notikumiem, kuri iespaidojuši Liepājas arhitektūras koptēlu un izzināt cik lielā mērā šis iespaids izpaužas mūsdienās. Precīzāk, tas attiecināms uz 2. Pasaules kara ietekmi Liepājas arhitektūras kopainā.
1. 17. – 18. gs. Arhitektūra Liepājā
17. un it īpaši 18.gs. sarežģītos sociāli ekonomiskos apstākļos Baltijas tirgotāji un amatnieki galvenokārt bija vācu tautības, un tie veidoja pilsētas iedzīvotāju augstākos un vidējos slāņus – pilsētas patriciātu un namnieku opozīciju, kamēr zemāko slāņu plebejiskās opozīcijas nozīmīgākā daļa bija no laukiem pilsētā ieceļojušie zemnieki. Viņu sociālais stāvoklis bija ievērojami zemāks, un viņus sauca par nevāciešiem. Tas viss atspoguļojās arī Liepājas pilsētas izbūvē un struktūrā. Vācu tautības iedzīvotāji apdzīvoja pilsētas labākos rajonus, viņiem piederēja greznākās sabiedriskās un dzīvojamās ēkas, turpretī pilsētas darbaļaudis – latvieši – dzīvoja nomalēs vai pat ārpus pilsētas. Celtņu arhitektūras attīstība un mākslas stili atspoguļojās turīgāko namnieku mājās, kā arī sabiedriskajās celtnēs, kur atrodas gan manierisms, gan baroks, gan klasicisms un citi stili. Baroks, rokoko, klasicisms – tie ir vārdi, kuri sākumā var nelikties atbilstoši Liepājai, bet tomēr reta mākslas parādība spēj izrauties no stila robežām, dot kaut ko pilnīgi savu, laikmeta neiespaidotu. …
