Ievads
Liepāja un tās tuvākā apkārtne ar savām dabas bagātībām pamazām pārvēršas par iemīļotu ekotūrisma vietu. Šajā nozarē pilsētai ir daudz vēl neapzinātu un nerealizētu iespēju. Liepājā atrodas starptautiskas nozīmes mitrājs – Liepājas ezers ar to pieguļošajām pļavām.
Dabas liegums “Liepājas ezers” – viens no lielākajiem un nozīmīgākajiem mezotrofajiem ezeriem ar iesāļiem ūdeņiem raksturīgām augu sugām. Sākotnēji veidots kā ornitoloģiskais liegums ligzdojošo un caurceļojošo putnu aizsardzībai.
Liepājas ezers ir viens no jaunākajiem ezeriem Latvijā. Tā vecums ir tikai 2–4 tūkst. gadu. Ezeram ir bagātīgs virsūdens augājs. Liela reto augu sugu daudzveidība. Piekrastes pļavās ir sastopamas 10 retas augu sugas, kas saistītas ar iesāļiem ūdeņiem vai augsnēm, piemērām, jūrmalas miķelīte, kurai tā ir vienīgā atradne Latvijā. Kopumā konstatētas ap 40 retas un aizsargājamas Latvijas augu sugas. Liepājas ezerā un tā piekrastē ligzdo vairāk kā 100 putnu sugu, ir sastopamas 18 Eiropas putnu sugas.
Liepājas dabas lieguma teritorija atbilst Ramsāres konvencijas kritērijiem un īpaši izceļas ar ūdensputnu sugu, iesāļūdens un iesāļo augšņu augu sugu, kā arī Eiropas kontekstā prioritāru biotopu daudzveidību. Ezera piekrastē veidojas īpatnēja augu valsts: piejūras pļavas jūras pusē, palieņu pļavas ezera austrumu krastā, ir vērtīgi pļavu biotopi, no kuriem lielākā nozīme ir molīniju pļavām un jūrmalas pļavu fragmentiem ar iesāļiem jūrmalas biotopiem raksturīgām augu sugām. Gan piejūras, gan palieņu pļavas arī ieskaitāmas apdraudēto retumu sarakstā un tālab saudzējamas un aizsargājamas.
Pētāma teritorija – Ezerkrasta pļava, atrodas blakus šīm dabas liegumam, bet daļēji ietilpst tās robežās. Tāpēc es izvēlējos šo teritoriju, un uzskatu, ka vajag pievērst uzmanību tām cik pļava ir bioloģiski daudzveidīga, cik daudz reto un aizsargājamo augu sugu tur aug un putnu sugu tur mīt, cik liela ir vērtīgo pļavu biotopu daudzveidība. Ezerkrasta pļavai nav administrācijas, par apsaimniekošanas pasākumu iniciēšanu un koordināciju rūpējas s/o “Liepājas ezeri”. Ezeram top dabas aizsardzības plāns, un ir izstrādāts Liepājas ezera apsaimniekošanas plāns.[ ] Bet jau kādu laiku Ezerkrasta pļavai notika raksturīga apsaimniekošanas veida maiņa: ganīšanas un pļaušanas intensitātes ievērojama samazināšanās.
Šo teritoriju, ir jāaizsargā, jārūpējas lai tā netiktu piesārņota ar visāda veida piesārņojumiem, un neaizaug, lai ne cilvēki, ne automašīnas, ar kurām bieži vien brauc līdz pašām ezeram, neietekmētu augus un putnus, kas tur mīt.
Kopsavilkums
Dabas aizsardzības plāna (DAP) Ezerkrasta pļavai galvenie mērķi ir pierādīt pētāmās teritorijas vērtīgumu, reto augu un dzīvnieku sugu pastāvēšanu šajā teritorijā.
DAP Liepājas ezera ziemeļrietumu krasta Ezerkrasta pļavai tika izstrādāts 2007.-2008. gada septembrī – jūnijā. DAP sagatavošanā izmantoto literatūras avotu saraksts pieejams plānā katrās lappuses apakšējā daļā.
DAP raksturots teritorijas pašreizējais stāvoklis, rīcības, priekšlikumi un pasākumi teritorijas uzlabošanai. Teritorija robežojas ar Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000) – dabas liegumu „Liepājas ezers”, tādēļ plāna izstrādāšanā jāievēro likumdošana, kas attiecas uz šīm teritorijām – apskatīta DAP 1.nodaļā. Pastāvošā likumdošana nosaka ierobežotu īpaši aizsargājamo dabas teritoriju izmantošanu, tādējādi plānā tiek minētas un raksturotas šīs aizsargājamās teritorijas, kā arī attiecīgie likumdošanas normatīvie akti.
…
