Pētnieciskajam darbam par pieminekli izvēlējos Liepājas Svētās Trīsvienības baznīcu, jo pati 14 gadus esmu dzīvojusi Liepājā, un man būtu interesanti un ikdienā, kā arī mācībās noderīgi pētīt objektus no man tuvas vietas.
Mans mērķis ir savākt pēc iespējas vairāk informācijas par izvēlēto objektu, iepazīstināt mana darba lasītājus ar vienu no skaistākajiem apskates objektiem Kurzemē, iespējams, rosināt cilvēkus pašiem apskatīt, un pierādīt, ka skaistākie un ievērojamākie vēstures pieminekļi nav sastopami tikai galvaspilsētā.
Darbu veidojot izmantošu savas zināšanas, mājas bibliotēkas, citās bibliotēkās pieejamo informāciju, kā arī pieejamo informāciju internetā.
Darbu noformēšu kā rakstu darbu. Tekstu formēšu nodaļas, kuras aptvers celtnes vēsturi, būvniecību, arhitektūras īpatnības, īpašākos notikumus, kas ar to saistīti pašreizējo stāvokli, norises šajā baznīcā mūsdienās, ceļojumu aprakstus par šo baznīcu.
1.1.Liepāja Rokoko ritmā
Eiropas mākslā bija sācies jauns posms. Rokoko. Vesels stila laikmets nosaukts tik graciozā un koķetā vārdā. Rokoko laikmets bija Eiropas aristokrātiskās galma kultūras pēdējais krāšņa uzplaukuma periods. Dzīves forma kļuva par mākslu, un māksla centās iemiesot šīs dzīves netveramo gaisīgumu un rotaļīgumu.
Ja aristokrātijai rokoko bija tikai baroka laika teatrālā dzīves stila turpinājums, tad pilsoņi tagad vairāk sāka interesēties ne vien par dzīves saturu, bet arī par formu.
Jaunā stila modes strāvas rokoko dzimtene Francija uzņēma atturīgi. Jo nevaldāmāk rokoko uzplauka Vācijā. Tur, tāpat kā Krievijā, vēl dzīvs bija priekšstats par milzu pili Versaļas gaumē kā valdnieka varas pieminekli. Vircburgā un Carskoje Selo, Potsdamas Jaunajā pilī un Pēterhofā centās apvienot baroka piļu vērienīgumu ar rokoko dekora pārmērībām. Tas notika arī Jelgavas un Rundāles pilīs. …
