1. Liepāja
Liepāja ir trešā lielākā Latvijas pilsēta, kuru par savām mājām ir izvēlējušies ap 90 000 cilvēku. Tā atrodas Latvijas dienvidrietumu daļā, Baltijas jūras krastā un aizņem 1,5- 6,5 km platu jūras piekrastes kāpu valni un aizkāpas līdzenumu. Bet no sauszemes puses Liepāju norobežo Liepājas un Tosmares ezeri. Liepāja ir “zaļa pilsēta”, jo 35% no kopējās pilsētas platības aizņem apstādījumi un dabas teritorijas, t.sk. parki un dārzi, meži un ūdeņi un citas dabas vērtības.
Liepājas klimats ir mērens, ar nelielām gada temperatūras svārstībām, paaugstinātu mitrumu un mākoņainību. Ziemas periodā Liepājā ir siltāks, bet vasarās nedaudz vēsāks kā citviet Latvijā. Arī vēja stiprums, kas visbiežāk pūš no rietumiem, ir lielāks nekā vidēji Latvijā. Ne velti Liepāju dēvē par vēju pilsētu.
Liepājas pirmsākumi meklējami mazā zvejnieku ciemā — “Līvas ciemā”, kas vēstures rakstos minēts jau 1253.gadā. Pārdzīvojusi tumšos viduslaikus, šī apdzīvotā vieta Kurzemes hercogistes laikā ieguva pilsētas tiesības. Uzplaukumu pilsēta piedzīvoja Krievijas impērijas laikā. Veiksmīgi pārcietusi Pirmo pasaules karu, 1919. gadā uz neilgu laiku Liepāja kļuva par Latvijas galvaspilsētu. Liepāja Otrajā pasaules karā tika stipri sabombardēta, taču, saglabājusi savu spītīgumu, kas iegūts padomju laikā. Šodien pilsēta atrodas jaunos un neordināros attīstības meklējumos.( http://www.liepaja.lv/page.php?id=2)
2. Jēkabpils rajons
Jēkabpils rajons atrodas Latvijas dienvidaustrumu daļā, Austrumlatvijas zemienē, krustcelēs starp Latgali, Vidzemi un Zemgali. Ziemeļos tas robežojas ar Madonas rajonu, rietumos – ar Aizkraukles rajonu, austrumos ar Preiļu un Daugavpils rajoniem. Pašreizējais Jēkabpils rajons izveidots 1962.gadā, kad tika atjaunots kara laikā nopostītais tilts pār Daugavu un apvienoti Jēkabpils un Krustpils rajoni. Mūsdienās Jēkabpils rajons ir sadalīts 23 administratīvajās vienībās – tajā ietilpst Jēkabpils pilsēta, Aknīstes un Viesītes pilsētas ar lauku teritorijām un 20 pagasti…
