Lietišķā māksla gadsimtu gaitā ir bijusi nedalāmi saistīta ar tautas kultūru. Tajā atspoguļojas tautas vēsture, sociālā, ekonomiskā izaugsme. Latviešu lietišķajā mākslā spilgti izpaužas tautai nozīmīgi notikumi, tikai šai tautai raksturīgi ietvertie simboli un zīmes. Lietišķā māksla attīstās uz tās pirmsākumu bāzes. Šīs mākslas īpatnības cieši saistītas arī ar valsts ģeogrāfisko atrašanās vietu, ne vien vēsturi. Latviešu lietišķā māksla gadu gaitā mainījusies un nelielā mērā ietekmējusies arī no citām tautām. Liela nozīme vērojama ģeogrāfijai – piemēram, Latvija atrodas pie jūras. Lietišķās mākslas īpatnības iespaido pat klimatiskie apstākļi.
Koka mākslinieciskajā apstrādē valda tendence maksimāli iekļauties interjera noformējumā. Agrāk tik populāros koka kausus, lādītes un traukus nomainījušas dekoratīvas kokgriezuma un virpojuma kompozīcijas telpu iekārtojumam, ciļņotas vai plastiski apjomīgas sporta sacensību un dažādu konkursu uzvarētāju balvas. Šai virzienā gūti labi panākumi, sadarbojoties ar koka apstrādes un citu nozaru māksliniekiem. Gadu gaitā šai nozarē daudz kas pārvērtēts, mainījusies mākslinieku pieeja gan materiālam, gan tehnikām: vairāk nozīmes mākslinieki piešķir materiāla dabiskajām īpašībām, vērojama elastīgāka pieeja satura traktējumam. Variējot izmērus un samērus, griezumu papildinot ar izteiksmīgām virpojuma kompozīcijām, spoži pulēta vai matēta metāla detaļām vai dzintara akcentiem, atklājot koka dabīgo zīmējumu ar tonējumu vai lakojumu, mākslinieki panāk lielu rokrakstu dažādību un emocionālu atraisītību.
Metālkalumi visbiežāk domāti konkrētai videi un parādās kā noteikta arhitektūras ansambļa sastāvdaļa vai darināti kā balva uzvarētājiem dažādos konkursos u.c. Šī īpatnība metālmākslai piešķir savu specifiku. Ciešā saskare ar dzīvi, cenšanās apmierināt tās dažādās vajadzības, savijas ar nepieciešamību profesionāli augt, nepārtraukti radoši pilnveidoties.…