Mūsdienu ekonomikas, tieslietu un likumdošanas sistēma nav iedomājama bez pamatīgi sakārtotas dokumentācijas. Dokumentācija ir lietišķās pasaules neaizstājama sastāvdaļa, kuras kvalitāte var veicināt progresīvu ekonomisku augšupeju (piemēram, starpvalstu sadarbību) vai gluži otrādi pilnīgi dezorganizēt grāmatvedības un lietvedības darbu un graut ekonomisko progresiju.
Tāpēc par kursa darba tēmu es izvēlējos “Lietišķo dokumentu noformēšanas atšķirības angļu un latviešu valodās”. Mans pētījuma priekšmets ir dokumentācija, kas ir nozīmīgākais un izplatītākais saziņas līdzeklis mūsdienu straujajā biznesa pasaulē. Diemžēl mūsdienās bieži ir sasastopami nekvalitatīvi dokumenti, kas izraisa to kļūdainu interpretāciju un var radīt sliktu priekšstatu par organizāciju. Ne velti kāda amerikāņu uzņēmuma devīze skan šādi: “Katrai vēstulei, kas izsūtīta no mūsu uzņēmuma, jābūt reklāmas vēstulei!” Proti, katrai vēstulei ne vien jābūt nevainojamai, lai nekaitētu uzņēmuma tēlam, bet pat jāpalīdz veidot par šo uzņēmumu labu priekšstatu sabiedrībā. Tāpēc, sastādot vai tulkojot dokumentus, ir svarīgi pārzināt mērķvalodas nianses un noformēšanas standartus. Hipotēze, kuru darba gaitā mēģināju pierādīt, – dokumentu noformējuma specifikas angļu un latviešu valodās atšķiras galvenokārt pēc ieviestajiem standartiem.
Es pētīju un salīdzināju angļu (britu un amer.) un latviešu dokumentu noformēšanas specifikas atšķirības, kā arī citas sfēras, kas visbiežāk rada problēmas. Teorētiskajā daļā es apskatīju angļu valodas un dokumentācijas nozīmi mūsdienu pasaulē, dokumentu klasifikāciju un dokumentu noformēšanas standartus pēc LR likumiem, kā arī pētīju terminu lietojumu lietišķajos tekstos. Praktiskajā daļā uzsvēru lietišķo dokumentu sastāvdaļas, uzrunas formas un dažas specifiskas nianses, kas sastopamas darījumu korespondencē, kā arī pētīju citus būtiskus dokumentu sastādīšanas nosacījumus, tādus kā forma, stils un saturs.
Dokumentu noformēšanas atšķirības es atspoguļoju ar dokumentu paraugiem (1.pielikums). Manā rīcībā bija Jeffrey L. Seglin, E. Coleman. The Ama Handbook of Business Letters 3. izdevums (vairāk kā 360 darījumu vēstuļu paraugi) un apm. 30 lietišķo dokumentu paraugi latviešu valodā.
Atsauces savā darbā es atspoguļoju ar skaitli, un lapas apakšējā daļā norādīju avotu. Skaitlis pie virsraksta nozīmē, ka visai minētai tēmai ir viens pamatavots.
Aplūkojot pasaules lielās valodas un to izplatību, jāņem vērā ne tikai runātāju skaits, bet arī runātāju zemju ekonomiskā varenība. Un tad atklājas patiesā aina – lai gan ķīniski runājošo ir trīs reizes vairāk nekā angļu, angļu valodas ekonomiskais spēks ir desmit reizes lielāks nekā ķīniešu valodai. Turklāt, kontrolējot ekonomiski progresīvās jomas, piemēram, datorprogrammatūras nozari, šis atrāvums tiek strauji palielināts. Angļu valodas uzvaras gājiens gadījumā, ja Bils Geitss būtu piedzimis Ķīnā, nebūtu tik drošs. Tomēr katra, pat vismazākā, valoda ir vērtība un, ja to iespējams saglabāt, tad tas ir jādara. Līdzīgi cilvēce rūpējas arī par izzūdošam sugām, jo dažādībā ir liels spēks, kas bieži vien nav ikdienā aptverams. Mazās valstis un kultūras visbiežāk saprot un definē savu identitāti kā valodas un kultūras kopumu. Citu valodu zināšana savukārt ļauj ielūkoties citās kultūrās, kā arī vispār sazināties.
1.1.Statistika
Tikai 44% ES iedzīvotāju bez dzimtās valodas var runāt (uzturēt sarunu) kādā svešvalodā. Izglītības sistēmā angļu valoda ir stabili pirmajā vietā kā pirmā svešvaloda – to apgūst 91% jauniešu, otrajā vietā ir franču valoda – 34%, trešajā vācu – 15%, spāņu – 10%. Par spīti izplatītajam uzskatam par angļu valodas universālu zināšanu, tikai nepilna trešdaļa eiropiešu var sarunāties angļu valodā.
Bez visu dalībvalstu valodām, kas ir oficiālās ES valodas, pastāv arī otra kategorija – tā saucamās darba valodas – tās ir angļu, franču un vācu, kas ir “vienlīdzīgākas” par citām. Šķiet, angļu valodas primārums nebūtu jāapstrīd – tā ir modernās pasaules saziņas valoda un agrāk vai vēlāk ieņems tās pozīcijas, kādas savulaik Latvijā bija krievu valodai. To arī nosaka angļu valodas statuss skolās, proti, angļu valoda ir noteikta kā pirmā svešvaloda Latvijas skolās jau no 90. gadu sākuma.
1.1. Latviešu valodas tēls
Valoda nav tikai saziņas vai informācijas līdzeklis, tā ir kultūrmantojuma sastāvdaļa, mākslas izteiksmes līdzeklis un tilts starp paaudzēm, nacionālās identitātes un specifikas nesēja. Eiropā nav vienotas lingvistiskas tradīcijas – attieksmes pret savu valodu. Šī attieksme ir nacionālās identitātes sastāvdaļa un var būt ļoti dažāda – vienaldzīga un ieinteresēta, agresīva un iebiedēta, konservējoša un atvērta, uz pagātni vai uz nākotni vērsta. Katrai valodai arī ir savs tēls. Angļu valoda ir kā sūklis, kas uzsūc visu, un arī laba prece, ko pārdot. Tai ir daudz variantu un samērā maz normu. …
