. Kopīpašuma veidi.
Kā nodibināšanās tā arī īpašuma izlietojuma ziņā atšķirīgi kopīpašuma veidi ir dalītais kopīpašums un nedalītais kopīpašums.
Civillikuma komentāros A.Grūtups un E.Kalniņš raksta, ka Civillikumā ir paredzēti divi kopīpašuma veidi - dalītais kopīpašums un nedalītais kopīpašums. Turpretim J.Rozenfelds uzsver, ka Civillikums neatzīst nedalīto kopīpašumu, bet tikai tādu kopīpašuma formu, kur katram īpašniekam noteikta domājamā daļa, kas izteikta aritmētiskās daļas veidā. Šeit būtu pareizāk piekrist otrajam viedoklim, kurā nedalītais kopīpašums izcelts, kā speciāli gadījumi.
Kā vienu no svarīgākajiem speciālajiem gadījumiem J.Rozenfelds min laulāto kopīpašumu un tā dažādās modifikācijas, ko var paredzēt ar laulības līgumu. Attiecībā uz speciāliem gadījumiem J.Rozenfelds piemin, kā svarīgu patstāvīgu modifikāciju, arī kopīpašumu mantinieku starpā pēc mantojuma atklāšanās un pirms mantojuma sadalīšanas.
J.Rozenfelds skaidro, ka kopīpašuma attiecību pamatā ir neiespējamība reāli sadalīt kopīpašuma priekšmetu, nevis kopīpašnieku vēlme kopīgi valdīt un lietot lietu, un kopīpašniekus nesaista nekādas citas -ne personiskas, ne saistību tiesiskās attiecības, pretēji tam, kā ir speciālajos gadījumos, kur kopīpašums ir personisko attiecību vai saistību rezultāts.
…