Lietu tiesību jēdziens un iedalījums

Termins „lietas” likumā un tiesību zinātnē apzīmē objektus. Tādēļ „lietu tiesības” pēc savas formāli loģiskās jēgas ir juridisks nonsenss, jo lietām nevar būt tiesību. Tomēr lietu fiziskās īpašības ietekmē tiesību apjomu, ko uz tām attiecina, tādēļ antīkajā senatnē kādam acīmredzot šķita, ka šīs tiesības izstarojas no pašām lietām līdzīgi gravitācijas spēkam. Arī Latvijas juridiskajā literatūrā sastopama šāda jēdziena „lietu tiesības” izpratne un lietojums.
Lietu tiesībām ir prioritāra nozīme salīdzinot ar citām civilo tiesību nozarēm. Lietu tiesību priekšmets ir lietas. Lietu tiesības ir tiesiski absolūtas, t.i., šīs tiesības ir spēkā pret visām personām.
Lietu tiesības apvieno lietošanas ideja.
“Saskaņā ar lietu lietošanas ideju, jāizšķir divas lietu tiesību juridiskās formas: pirmā un galvenā ir īpašums (sua res), otrā –lietu tiesības uz svešām lietām (iura in re aliena).
Lietu tiesības jāsaprot plaši, piemēram, tiesības atsavināt savu lietu, dabūt to par naudu, dāvināt, iznīcināt, atprasīt atpakaļ, rīkoties ar to un tā tālāk. Citiem vārdiem, lietu tiesības ir tiesiska vara (iespēja), kas varbūt pilna vai nepilna, tieši realizēt savu gribu normatīvā civiltiesiskā sabiedrībā (privātā sfērā): pilna vara būs attiecībā uz savām lietām; nepilna – uz svešām lietām. …