Lietu tiesību jēdziens un iedalījums

SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
1. Īpašuma tiesību pazīstamākais veids mūsdienās ir lietu tiesības. Galvenokārt tieši īpašuma tiesību dēļ, lietu tiesības ir tik nozīmīgas mūsdienās un nozīmīgas praksē. Lietas var atrasties dažādu subjektu īpašumā. Tās var piederēt ne tikai valsts varas subjektiem – valstij un pašvaldībām, bet arī privātpersonām – gan fiziskām, gan juridiskām, kā arī personālkomercsabiedrībām.
2. Latvijas likumdošanā paredzētais servitūtu tiesiskais regulējums ir ļoti, pat pārlieku detalizēts. Tādēļ papildinājumi nav nepieciešami. Tai pašā laikā nav arī nepieciešamības veikt kaut kādus īsinājumus, jo servitūtu tiesiskais regulējums, kas precīzi atspoguļo romiešu tiesībās sastopamo ir iekšēji noapaļota, pabeigta juridiska struktūra.
3. Lietu tiesību absolūtais raksturs būtu izskaidrojams kā attiecība starp īpašnieku un visiem neīpašniekiem un kā neierobežota tiesība uz lietu. Tomēr vērtēt īpašuma tiesības kā pilnīgas varas tiesības pār lietu, it sevišķi kā zemes īpašnieka tiesības kontrolēt zemes gabalu neierobežotā augstumā un bez ierobežojumiem dziļumā, mūsdienās ir juridiska fikcija.
4. Tiesību sistēma Latvijā pašlaik atrodas pilnveidošanas procesā. Likumu kvalitāte uzlabojas. Bet daudzi likumi nav “dzīvi”, nav piemērojami reālajos apstākļos. Daudzos pieņemtajos likumos ir norādes uz kādas attiecīgas jomas regulējošiem Ministru kabineta noteikumiem, bet paši noteikumi nav izstrādāti.
5. Īpašuma tiesību institūtu veido Civiltiesību normas, kas regulē īpašuma iegūšanu, īpašuma tiesību izbeigšanu, īpašnieka tiesības un īpašuma aprobežojumus.
…