Lietu tiesību jēdziens un iedalījums

Lietu tiesības ir tiesību nozare, kas regulē attiecības, kas pastāv starp tiesību subjektu un tiesību objektu. Lietu tiesībām ir prioritāra nozīme salīdzinot ar citām civilo tiesību nozarēm. Lietu tiesība ir spēkā pret jebkuru tiesību subjektu.

Lietu tiesības.

Civillikumā ir dots lietu tiesību raksturojums un ir norādīts, ka lietas ir ķermeniskas vai bezķermeniskas. Likuma izpratnē bezķermeniskas ir lietas, kuras ir mantas sastāvdaļa un kurām ir personisks raksturs, kuras saistītas ar saistību tiesībām u.c.
Ķermenisku lietu iedalījums:
Ķermeniskas lietas ir vai nu kustamas, vai nekustamas, raugoties pēc tam, vai tās var vai nevar pārvietot, ārēji nebojājot, no vienas vietas uz otru. kā piemēram, dzelzceļš ar visiem saviem piederumiem pieskaitāms nekustamām lietām, bet kuģi ar visiem saviem piederumiem - kustamām lietām.
Ķermeniskas lietas ir vai nu atvietojamas, vai neatvietojamas. Atvietojamās ir tās, kurām parasti ievēro vienīgi šķiru, bet ne veidu, ne arī atsevišķu lietu par sevi, tā ka tās piegādājot vai dodot atpakaļ jāraugās tikai, lai tās būtu noteiktas šķiras un labuma un tajā pašā daudzumā. Še pieder visas tās lietas, ko noteic ar skaitu, mēru un svaru. Pēc privātas gribas atvietojamības raksturu var piešķirt arī būtiski neatvietojamām lietām, t.i. atsevišķiem noteiktiem priekšmetiem, un otrādi.
Ķermeniskas lietas ir vai nu patērējamas, vai nepatērējamas, raugoties pēc tam, vai tās parasti lietojot iznīcina, vai ne.
Ķermeniskas lietas ir dalāmas vai nedalāmas. Tiesiskā ziņā dalāmas ir tikai tās lietas, kuras var, neiznīcinot, nezaudējot to būtību, dalīt daļās, pie kam katra daļa ir patstāvīgs lietošanas objekts. Lietas, ko nevar tādā kārtā dalīt, ir nedalāmas. Lietas, kas pēc būtības ir dalāmas, likums vai privāta griba var noteikt par nedalāmām.…