Lietuva ir iedalīta 10 apriņķos (apskritis), kuri ir iedalīti 56 pašvaldībās (savivaldybė) (pilsētās un apgabalos), kuras ir sīkāk sadalītas 300 senjūnijās (seniūnija). Šāds administratīvi teritoriālais iedalījums tika radīts 1994. gadā
83,45% no Lietuvas iedzīvotājiem ir lietuvieši. Lielākās minoritātes ir krievi (6,1%), poļi (6,9%) un baltkrievi (1,23%).
Lietuva ir vidēji augstu ienākumu valsts ar nacionālā kopienākuma rādītāju uz vienu personu 2003. gadā 4,490 USD. Aptuveni 30% valsts teritorijas klāj meži. Galvenās Lietuvas eksportpreces ir rafinētas eļļas produkti (19% no kopējā eksporta daudzuma), tekstilizstrādājumi (15 % ), pārtikas produkti (11%) un koksne un mēbeles (5%).
Neskatoties uz lēno izaugsmi ES, kas ir valsts galvenais tirdzniecības partneris, IKP pieaugums strauji izaudzis līdz 9 % 2003. gadā, padarot Lietuvu par visstraujāk augošo ekonomiku starp jaunajām ES dalībvalstīm. Nodarbinātība pieaugusi par 4% 2002. gadā un bezdarba līmenis ir krities līdz 9,4% 2003. gadā. Arī pārējie ekonomiskie rādītāji ir tikpat daudzsološi.
Tomēr neskatoties uz Lietuvas straujo izaugsmi, nabadzība un bezdarbs ir nopietnas problēmas vēl joprojām. Valsts ir viena no nabadzīgākajām starp ES valstīm 2001. gadā uzrādot, ka 16, 4% no iedzīvotāju ienākumi ir zem iztikas minimuma.
Nabadzība ir vairāk izplatīta un izteiktāka lauku teritorijās - 70 % no valsts nabadzības ir lauku rajonos. Lauku iedzīvotājiem arī veselības un izglītības rādītāji ir zemāki, kā arī sliktāka pieeja publiskiem pakalpojumiem salīdzinot ar situāciju pilsētās.
Lietuvā lielākā daļa teritorijas ir lauku teritorijas – tas ir 97,4% un tikai 33% visas valsts iedzīvotāji dzīvo laukos. Patstāvīgo iedzīvotāju skaits lauku teritorijās ir mazliet pieaudzis, kopš 2003. gada. …