Veicot šī darba izpildi man radās iespēja salīdzināt vairākus līgumu paraugus, ar kuriem mūsdienās līgumu slēdzēju puses uzņemas noteiktas saistības, kā no vienas tā no otras puses. Tāpēc izvērtējot materiālus konstatēju, ka nav ideālu līguma paraugu, kas būtu derīgi absolūti visiem gadījumiem. Laika gaitā komercuzņēmumi, advokātu biroji u.t.t. ir izveidojuši un uzkrājuši savu līgumu formu kolekciju, kuru nepārtraukti pilnveido un dažādo.
Savā darbā izskatīšu līgumu starp SIA „xxxxxxx” un „yyyyyyy”.
Šajā līgumā redzam, ka darījuma slēdzēju puses ir juridiskas personas.
Par juridiskām personām atzīstamas valsts, pašvaldības, personu apvienības, iestādes, nodibinājumi un lietu kopības, kurām piešķirta juridiska personība (CL.1407.p).
No vienas puses SIA „xxxxxxx” - Pasūtītājs, no otras puses „yyyyyy” – Izpildītājs.
Tiesisko attiecību praksē darījumu dalībniekiem jābūt juridisko personu reģistrācijas sistēmā, kur juridiskai personai, lai apliecinātu savu tiesībspēju un rīcībspēju, ir jāuzrāda reģistrācijas apliecība un vajadzības gadījumā arī statūti vai nolikums.1
Līguma priekšmets
līguma priekšmets ir Būvdarbi pēc līgumā norādītās adreses.
Par tiesiska darījuma priekšmetu var būt tikai tas, kas nav izņemts no privāttiesiskās apgrozības ; pretējā gadījumā darījums nav spēkā (CL. 1414.p.)
Tiesiska darījuma priekšmets ir visu darījumu būtiska sastāvdaļa, kas parāda, kādēļ darījums tiek slēgts.
Darījuma priekšmets uz saistību slēgšanas brīdi var nepastāvēt.
Darījums nevar notikt bez tā dalībnieku gribas vai pretēji gribai. Divpusējā vai vairākpusējā darījumā vajadzīgs visu tā dalībnieku saskanīgs gribas izteikums. Gribu var izteikt noteikti vai klusējot. Noteikti – tas ir ar vārdiem, mutiski, rakstiski, ar zīmēm kam ir vārdu nozīme. Juridiskas personas savu gribu var paust vienīgi caur pārstāvjiem. Izskatītajā līgumā tas ir SIA „xxxxxx” direktors K.Kalns un „yyyyyyy” valdes loceklis A.Bērziņš.…
