Līgums ir visplašāk lietotais saistību nodibināšanas veids. Salīdzinājumā ar to vienpusēji darījumi ir izplatīti ievērojami mazāk. Plašākā nozīmē līgums ir ikkatra vairāku personu savstarpēja vienošanās par kādu tiesisku attiecību nodibināšanu, pārgrozīšanu vai izbeigšanu. Ar līgumu palīdzību personas regulē gan rīcību ar lietām, t.i. atsavinājuma līgumi, dāvinājumi, īre, noma, atdošana, gan darbu izpildi, svešu lietu pārzināšanu, gan saskaņotu darbību kopīga mērķa sasniegšanai. Civillikums gandrīz pilnīgi vienveidīgi regulē līgumattiecības, nedalot tās, ko nodibina fiziskas personas, un tās, ko dodibina juridiskas personas.
Pie katra saistību līguma būtības pieder vienas pusei apsolījums un tā pieņemšana no otras puses, vai savstarpējs apsolījums un tā pieņemšana no abām pusēm.
Līgumu raksturo:
līdzēji;
līdzēju vienošanās;
līguma priekšmets;
līguma blakusnoteikumi;
līguma sekas.
Civillikumā ir raksturoti konkrēti līguma veidi.
Noslēdzot līgumu, kāds drīkst atklāti darboties kā otra vietnieks., bet nepārkāpjot savas varas robežas. Tādā gadījumā līgums tiesību un pienākumu ziņā saista atvietojamo.
Bet ja kāds darbojas otra vietā, bet ne viņa vārdā, tad līgums ir spēkā kā pienākumu, tā arī saistību ziņā tikai attiecībā uz tā noslēdzēju. Ja klusais vietnieks izlieto pēc līguma saņemto atvietojamam par labu, tad uz šo pēdējo tieši pāriet, samērā ar izlietoto, arī pienākuma izpildīšana otrai līdzējai pusei par labu.…
