Līgumiskā mantošana

Mantojuma tiesības ir subjekta (fiziskas personas) tiesības izteikt savu pēdējo gribu, tās neizteikšanas gadījumā tā tiek prezumēta normās kā mantošana pēc likuma. Saskaņā ar Latvijas Republikas Civillikumu (CL) tiesību iestāties mirušā mantisko attiecību kopībā sauc par mantojuma tiesību, bet personu, kam pieder tāda tiesība, sauc par mantinieku (CL 384.pants). Piemēram, lai uzsāktu mantojuma lietas kārtošanu, ir nepieciešams mantošanas iesniegums, kas ir notariāls akts un var tikt sastādīts tikai notariālā kārtībā. Šāds mantošanas iesniegums ļauj notāram pārliecināties, vai cits notārs nav jau uzsācis tās pašas mantojuma lietas vešanu, kā arī mantošanas iesniegums kalpo citiem mērķiem, piemēram, mantinieks var izteikt savu gribu pieņemt vai nepieņemt mantojumu u.tml. Saskaņā ar CL 657.pantu kad piekritīgam notāram ienāk ziņas par kādas personas nāvi, viņam jāgādā par palikušā mantojuma apsardzību. Notārs, likumā noteiktajā kārtībā, pieņem lēmumu par mantojuma apsardzības nepieciešamību.
Mantojuma tiesības ir cieši saistītas ar lietu (īpašuma) tiesībām, jo pēc cilvēka nāves viņa īpašums pārvēršas mantojumā, un mantojums kļūst par mantinieka īpašumu. Tās ir saistītas arī ar ģimenes tiesību normām, jo mantinieki parasti ir mirušā tuvinieki un citi radinieki, ar saistību tiesībām, jo uz mantinieku pāriet daudzas mantojuma atstājēja saistības, un arī ar citām tiesību normām.…